Vairāk nekā pusmiljards vistu ir dzīvojušas Eiropas Savienības (ES) sprostos kopš 2021. gada 30. jūnija – dienas, kad Eiropas Komisija (EK) rakstiski apņēmās iesniegt priekšlikumu sprostu aizliegumam. Kamēr Komisija turpina kavēt solījuma izpildi, ik nedēļu sprostos nonāk vēl divi miljoni vistu. Savukārt industriālās lopkopības lobija organizācijas cenšas panākt, lai vistas aiz restēm paliktu līdz 2045. gadam. Šis aprēķins balstīts EK datos par olu tirgu, un to šodien publicē biedrība „Dzīvnieku brīvība” kā daļu no kopīgas dzīvnieku aizsardzības organizāciju kampaņas visā Eiropas Savienībā (ES). 

2021. gada Komisijas solījums bija atbilde uz vienu no lielākajām demokrātiskajām pilsoņu iniciatīvām ES vēsturē: Eiropas pilsoņu iniciatīvu „Neturi būrī” (End The Cage Age) parakstīja 1,4 miljoni eiropiešu. Tomēr pēc pieciem gadiem likumprojekta joprojām nav. Katru nākamo kavēto nedēļu sprostos nonāk vēl ap diviem miljoniem vistu — Latvijā vien kopš EK solījuma sprostos nonākuši vairāk nekā 9 miljoni vistu. 

„Katra no šīm vistām ir dzīva būtne, kas būtiski neatšķiras no, piemēram, kaķiem un suņiem. Kā jebkurš dzīvnieks viņa vēlas staigāt un īstenot dabisku uzvedību. Diemžēl sprostā viņa var tikai stāvēt saspiestībā, smirdoņā un stresā uz kailiem metāla režģiem,” norāda biedrības „Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere. „Komisijas nerīkošanās vairs nav vienkārši aizkavēšanās. Pēc pieciem gadiem un pusmiljarda vistu ir vairāk nekā skaidrs – tā ir Komisijas apzināta izvēle iet industriālās lopkopības lobija pavadā un ignorēt ES iedzīvotāju gribu.”

Lobija nodomi ir dokumentēti. Kā ziņojuši "Grilled" un "The Guardian", atsaucoties uz Eiropas Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komitejas un Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējās konfederācijas (COPA-COGECA) publicētajiem iekšējiem dokumentiem, toreizējais COPA-COGECA ģenerālsekretārs lobija valdei paziņoja, ka kritizēto dzīvnieku izcelsmes produkciju aizstāvēs „tāpat kā tabaku”. Komisijas Pārredzamības reģistra dati liecina, kā tas izpaudies praksē: par dzīvnieku labturības jautājumiem abi par šo jomu atbildīgie komisāri un viņu biroji ar gaļas, putnkopības un piena nozares pārstāvjiem tikušies vismaz 46 reizes, bet ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām — tikai septiņas reizes.

Iedzīvotāju nostāja ir ļoti skaidra. Deviņi no desmit eiropiešiem ir pret lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu sprostos. Kad Komisija iedzīvotājiem uzdeva tieši šo jautājumu publiskajā konsultācijā 2025. gada beigās, 99 % no aptuveni 190 tūkstošiem atbilžu atbalstīja atteikšanos no sprostiem. Tā ir jau otrā reize, kad eiropieši uz šo pašu jautājumu atbild vienādi. Prasība izbeigt dzīvnieku turēšanu sprostos arī stingri balstās Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskajā atzinumā. 

Tas, ko Eiropas iedzīvotāji pieprasīja 2021. gadā, ir tas pats, ko dzīvnieku aizsardzības organizācijas pieprasa arī šodien: nekavējoties pieņemt likumu par sprostu aizliegumu dējējvistām, kas pilnībā stātos spēkā līdz 2035. gadam. Šis termiņš balstās uz nozares paustajām norādēm Eiropas Komisijai, ka tai nepieciešami 15 gadi. Skaitot no 2021. gada solījuma, šie 15 gadi beidzas 2035. gadā, un tieši tad pēdējai vistai būtu jābūt atbrīvotai no sprosta. Pārejas periods jau ir vairāk nekā pusē, un vairākas dalībvalstis šo pāreju ir jau pabeigušas.

"Tagad Komisijas priekšā ir vienkārša izvēle: nostāties industriālās lopkopības lobija pusē un palikt atmiņā ar nodevību un lauztu solījumu vai turēt doto vārdu 1,4 miljoniem iedzīvotāju un pierādīt, ka tad, kad eiropieši runā, Eiropa ieklausās," komentē biedrības „Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere. „Komisija var to izbeigt jebkurā dienā – tai ir tikai jāpublicē priekšlikums noteiktajā laikā, lai pēdējā vista no sprosta tiktu atbrīvota līdz 2035. gadam. Tad Komisija būs institūcija, kas pierādījusi: Eiropas Savienība tur doto vārdu saviem iedzīvotājiem.”