Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos Igaunijā. Likumprojektam vēl jāiziet otrais un trešais lasījums parlamentā, lai tas stātos spēkā.

Likumprojektu iesniedza 18 parlamenta deputāti no vairākām partijām, parādot, ka dzīvnieku labturība ir tēma, kas vieno dažādus politiskos spēkus. Likumprojekts paredz pāreju no dējējvistu turēšanas sprostos uz turēšanu kūtīs un brīvos apstākļos, dodot olu ražotājiem ilgu pārejas periodu līdz 2035. gadam, jo pašlaik Igaunijā sprostu sistēmās joprojām tiek turēta lielākā daļa jeb 77% dējējvistu.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas norāda, ka tas ir nozīmīgs solis virzībā uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem un skaidri atspoguļo sabiedrības gaidas. Dējējvistu sprostu aizlieguma iniciatīva ir guvusi spēcīgu Igaunijas sabiedrības atbalstu – gandrīz 35 000 cilvēku ir parakstījuši petīciju, aicinot parlamentu pieņemt attiecīgos likuma grozījumus. Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju atbalsta dzīvnieku labturības uzlabošanu un atteikšanos no olu ražošanas sprostu sistēmās.

Arī Latvijā socioloģiskās aptaujas liecina par sabiedrības vairākuma atbalstu šādām pārmaiņām. Iniciatīvu par vistu sprostu aizliegumu ir parakstījuši vairāk nekā 32 000 iedzīvotāju. Turklāt Latvijā lielākie olu ražotāji jau publiski apņēmušies tuvāko gadu laikā pilnībā atteikties no ražošanas sprostos, un šobrīd sprostos tiek turēti aptuveni 46% dējējvistu.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere komentē: "Igaunijas parlamenta lēmums parāda, ka politiska vienošanās par dzīvnieku labturības uzlabošanu starp ļoti dažādiem politiskajiem spēkiem ir iespējama. Tas rada jautājumu – vai likumdevēji Latvijā arī izvēlēsies pieņemt skaidru politisku lēmumu atbilstoši sabiedrības vairākuma prasībai pēc dzīvnieku aizsardzības. Tik būtiskus ētiskus lēmumus nevar atstāt tikai tirgus pašregulācijas ziņā, jo tas nozīmētu turpināt dzīvnieku ciešanas pretēji sabiedrības vairākuma gribai."

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka sprostu sistēmās dējējvistas visu mūžu pavada saspiestībā uz metāla režģiem, nespējot brīvi pārvietoties vai izplest spārnus, jo katrai vistai sprostā atvēlēta vien A4 formāta papīra lapas platība. Aizliegumi turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemti vairākās Eiropas un pasaules valstīs, tostarp Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā.