Sestdien, 6. jūnijā, Rīgas centrā norisinājās dzīvnieku aizsardzībai veltīts gājiens "Par dzīvniekiem: brīvību vistām!". Vairāk nekā simts gājiena dalībnieku mudināja Saeimu pieņemt aizliegumu dējējvistu turēšanai sprostos Latvijā. Gājiens notika laikā, kad likumprojekts par vistu sprostu aizliegumu nesen neguva atbalstu Saeimas Tautsaimniecības komisijā, līdz ar to nav skaidra tā tālākā virzība.

Skandējot saukļus "Atver sirdi – atver būri", "Brīvību dzīvniekiem", "Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!" un "Sprostiem nē!", bungu pavadībā gājiena dalībnieki ar dažādiem plakātiem rokās no Kongresu nama devās cauri Rīgas centram līdz pat Saeimai, kur akcija noslēdzās ar vairāku iniciatīvas atbalstītāju un likumprojekta līdzparakstītāju uzrunām.

Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie") komentēja: "Kāpēc arī šis likumprojekts Saeimai ir svarīgs? Tas ir jautājums par to, kādā sabiedrībā mēs dzīvosim. Ja mēs gribam līdzjūtīgu sabiedrību, sabiedrību, kas ieklausās citu sāpēs, mums ir arī jāsaprot, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes. Un pat ja mēs viņus ēdam, mums ir svarīgi nodrošināt, ka savu dzīves posmu uz zemes viņi pavada bez ciešanām."

Saeimas deputāts Jānis Zariņš ("Jaunā Vienotība") savā uzrunā norādīja: "Protesti ir daļa no demokrātiskas sabiedrības. Un mēs labi zinām, kas notika oktobrī un novembrī, kad ar protestiem var panākt ļoti daudz. Es gribu vērsties pie saviem kolēģiem no citām frakcijām, kuri dziļi sirdī atbalsta to, par ko mēs šeit iestājamies. Taču diemžēl viņiem nav drosmes to pateikt skaļi un arī nobalsot. Tāpēc es vēršos pie viņiem ar lūgumu ieklausīties savā sirdsapziņā un balsot. Sabiedrība to novērtēs."

Saeimas deputāts Kaspars Briškens ("Progresīvie") savā uzrunā norādīja: "Arī man ir dziļa pārliecība, ka šis ir viens no šī Saeimas sasaukuma sirdsapziņas balsojumiem. Es ceru, ka šo likumu deputāti atbalstīs un mēs ar to dosim grūdienu tiem dažiem atlikušajiem uzņēmumiem, kas vēl nav pārliecināti, ka ir jāinvestē ilgtspējīgās, civilizētās un konkurētspējīgās tehnoloģijās, un arī spers šo nākamo soli."

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere sacīja: "Šeit, Latvijas Republikas Saeimā, jau pavisam drīz, pēc dažām dienām, izšķirsies miljoniem dzīvnieku liktenis. Izšķirsies tas, vai Latvija izvēlēsies iet progresa ceļu – par cilvēcību, par dzīvnieku aizsardzību un par izaugsmi –, vai tomēr ne. Vai deputāti nolems vilcināties, atlikt, padomāt vēl un turpināt pieļaut to, ka dzīvnieki bezjēdzīgi mocās, ieslodzīti šauros un netīros būros. Mēs aicinām Saeimas deputātus ieklausīties sabiedrības prasībā un virzīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai aizliegtu industriālo dējējvistu sprostu izmantošanu Latvijā!"

Gājiena organizatori norāda, ka sprostu sistēmās dējējvistas ir spiestas visu mūžu stāvēt saspiestībā uz metāla režģiem, nespējot pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus, jo katrai vistai sprostā atvēlēta vien niecīga platība – aptuveni A4 formāta papīra lapas lielumā. Aizliegumi turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemti vairākās valstīs pasaulē un Eiropā, piemēram, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā.