Ceturtdien, 14. maijā, dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība" īstenoja Latvijā līdz šim nepieredzētu dzīvnieku glābšanas akciju – no kādas sprostu fermas Pierīgā tika izpirktas 100 dējējvistas, lai dotu tām iespēju piedzīvot dzīvi ārpus metāla režģiem.

Izglābto vistu skaits nav izvēlēts nejauši. 100 vistas simbolizē 100 Saeimas deputātus, kuru rokās ir lēmums par likumprojektu, kas paredz aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos Latvijā. Ar šo akciju organizācija vēlas atgādināt, ka aiz politiskām debatēm un nozares diskusijām stāv dzīvas būtnes, kuru dzīves tieši ietekmē pieņemtie lēmumi.

Tūlīt pēc izpirkšanas vistas tika nogādātas īpaši sagatavotā pagaidu mītnē, kur tām pirmo reizi bija iespēja sajust zemi zem kājām un saules gaismu, brīvi pārvietoties un izplest spārnus. Šīs divgadīgās vistas līdz šim visu mūžu bija pavadījušas sprostos, kur vienai vistai atvēlēta vien aptuveni A4 papīra lapas izmēra platība uz sprosta režģa. Vistu veselības stāvokli pēc atvešanas pārbaudīja veterinārārste Jana Tipovska. Daļai vistu ir izplūkātas spalvas, deformēti nagi, lauzti spārni un kājas, kā arī ievainojumi, iekaisumi un citas ilgstošas dzīves sprostos sekas.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere komentē: "Pirmās stundas pēc izglābšanas vistas lielākoties nekustīgi stāvēja. Šķiet, viņas nespēja aptvert, ka ir iespējams staigāt. Bet pēc dažām stundām ar prieku novērojām, kā tās sāk spert pirmos soļus pa pakaišiem, uzmanīgi pētīt apkārtni – darīt lietas, kas līdz šim viņām visu mūžu bijušas liegtas."

Šī akcija ir gan glābšanas stāsts, gan aicinājums lēmumpieņēmējiem rīkoties valstiskā līmenī. Šobrīd sprostos Latvijā tiek turēti ap 2 miljoniem dējējvistu, kas ir 46% no pašreizējās olu ražošanas industrijas. Socioloģiskās aptaujas skaidri liecina par sabiedrības vairākuma atbalstu vistu sprostu aizliegumam un iniciatīvu par sprostu aizliegumu ir parakstījuši vairāk nekā 32 000 iedzīvotāju. Latvijas divi lielākie olu ražotāji, kuri kopā veido ap 95% olu ražošanas Latvijā, ir jau publiski apņēmušies tuvāko gadu laikā pilnībā atteikties no ražošanas sprostos.

“Šodien mēs varējām atvērt sprostus 100 vistām. Šīm 100 vistām paveicās un viņas beidzot varēs staigāt, izplest spārnus un sajust zemi zem kājām, nevis piedzīvot bezgalīgas ciešanas, stāvot saspiestas uz sprostu režģiem. Taču aiz katras no šīm 100 vistām stāv vēl tūkstošiem citu, kuras diemžēl neviens neizglābs. Risinājums ir likums, kas izbeidz nežēlīgo sprostu sistēmu visām vistām. Vistas var turēt labākos apstākļos – kūtīs vai brīvos apstākļos,” norāda biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere.

Tālāk biedrība "Dzīvnieku brīvība" meklēs jaunas mājas gādīgās ģimenēs visām 100 vistām, lai katra no tām varētu atlikušo dzīvi pavadīt drošībā un labos apstākļos. Cilvēki, kuri vēlas pieņemt pie sevis no sprostiem izglābtās vistas, ir aicināti pieteikties vistu adopcijai, aizpildot šo anketu.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka sprostu sistēmās dējējvistas visu mūžu pavada ciešanās, stresā un sāpēs, jo mītot saspiestībā uz kailiem metāla režģiem, vistām nav iespēju paust dabisku uzvedību – staigāt, pētīt apkārtni, vicināt spārnus, kašāties, gulēt uz laktām, dēt olas noslēgtās ligzdās vai pērties smiltīs. Aizliegumi turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemti vairākās Eiropas un pasaules valstīs, tostarp Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā.