Jaunākā visā Eiropas Savienībā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 64% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai līdz 2035. gadam no sprostiem būtu atbrīvotas visas dējējvistas Eiropā. Turpretī tikai 15% Latvijas iedzīvotāju pieņemtu sprostu lobija organizācijas plānu turēt dējējvistas sprostos līdz 2045. gadam. To šodien publicē biedrība "Dzīvnieku brīvība" kopā ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām visā Eiropā.

Sociālo un tirgus pētījumu aģentūra "Savanta" 2026. gada septembrī aptaujāja 25 tūkstošus cilvēku 25 Eiropas Savienības (ES) valstīs, uzdodot respondentiem jautājumu, kad pēdējai dējējvistai būtu jāpamet pēdējais sprosts ES. Apkopotās atbildes atklāj:

• trīs no četriem eiropiešiem vēlas, lai dējējvistu turēšana sprostos Eiropas Savienībā tiktu izbeigta līdz 2035. gadam;

• visās 25 valstīs visbiežākā atbilde bija, ka jau šobrīd visām dējējvistām Eiropā būtu jādzīvo ārpus sprostiem. Tā norādīja puse eiropiešu; Latvijā tie bija 39%;

• tikai 7 no 100 eiropiešiem uzskatītu par pieņemamu vistu turēšanu sprostos līdz 2045. gadam, Latvijā tie ir 15%.

Jaunās aptaujas rezultāti publiskoti, atzīmējot piecus gadus kopš Eiropas Komisijas solījuma ierosināt likumu, kas aizliegtu turēt vistas sprostos. Tā sekoja kā atbilde Eiropas pilsoņu iniciatīvai "Neturi būrī!" (End the Cage Age), ko atbalstīja 1,4 miljoni cilvēku. Solījums joprojām nav izpildīts. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ceļ trauksmi par sprostu lobija milzīgo ietekmi uz likumdevējiem, tāpēc Komisija ilgstoši atliek iedzīvotāju pieprasīto likumu ierosināšanu. Sprostus lobē COPA-COGECA – Briselē bāzēta lobija organizācija, kas pārstāv lielos industriālās lopkopības uzņēmumus, kuri joprojām tur vistas sprostos.

“Gan Latvijā, gan Eiropā redzam, ka dažas spēcīgas lobija organizācijas ļoti aktīvi ietekmē lēmumu pieņēmējus atsevišķu industriālo lopkopības uzņēmumu interesēs, lai atceltu jebkādus fermu dzīvnieku labturības uzlabojumus. Šeit nekad nav bijis runas par to, kas ir iespējams. Runa ir par katra pēdējā centa izspiešanu no dzīvniekiem, cik vien ilgi iespējams," norāda Katrīna Krīgere, biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja. "Piecus gadus Komisija ir ignorējusi sabiedrību, izdabājot sprostu lobijam. Tagad cilvēki 25 valstīs jau atkal ir skaidri pauduši savu viedokli pret cietsirdīgajiem sprostiem. Un Komisijai jāizdara vienkārša izvēle: palikt atmiņā ar nodevību un lauztiem solījumiem vai arī turēt doto vārdu 1,4 miljoniem pilsoņu."

Par dzīvnieku labturību Eiropas Savienībā atbildīgi ir divi komisāri: Kristofs Hansens (Christophe Hansen) par lauksaimniecību un Olivērs Vārhelji (Olivér Várhelyi). Komisārs Vārhelji vairākkārt ir solījis, ka Komisija ierosinās likumu līdz šī gada beigām. Ja decembris paies bez tā, tad Komisija būs pārkāpusi savu noteikto termiņu jau otro reizi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pārredzamības reģistrā publicēto informāciju, savu pilnvaru pirmajos 15 mēnešos par lauksaimniecību un dzīvnieku labturību atbildīgie komisāri un viņu komandas vismaz 46 reizes tikās ar gaļas, mājputnu un piena nozares lobijiem, lai pārrunātu dzīvnieku labturības jautājumus. Turpretim ar dzīvnieku aizsardzības grupām viņi tikās tikai septiņas reizes.

COPA-COGECA rakstiski paziņoja Komisijai, ka vēlas turēt vistas sprostos vēl vismaz 15 gadus. Vienlaikus sprostu aizlieguma ietekmes novērtējums, ko pasūtīja COPA-COGECA, skaidri parāda, ko tas nozīmē praksē: sprostus līdz 2045. gada 1. janvārim. Tas pats pētījums atklāj, ka vistas būtu iespējams atbrīvot no sprostiem nekavējoties, izmantojot mazāk nekā vienu procentu no olu nozares peļņas.

Vairāk nekā 35% dējējvistu ES joprojām dzīvo sprostos — kopumā tie ir vairāk nekā 140 miljoni putnu. Katrai vistai izmantojamā platība ir mazāka par A4 formāta papīra lapu. Viņa stāv uz stiepļu režģa un nevar pat izplest spārnus. Šādus sprostus lobija organizācija vēlas saglabāt līdz 2045. gadam. Latvijā daudzi uzņēmumi jau ir spēruši soli uz priekšu: lielākie mazumtirgotāji jau ir atteikušies no sprostos dētām olām vai plāno to izdarīt. Turklāt šobrīd Latvijā jau vairāk nekā 50% dējējvistu ir ārpus sprostiem. Tomēr sprostos dētās olas daudzviet joprojām izmanto pārstrādātos pārtikas produktos un sabiedriskajā ēdināšanā, kur uz marķējumiem nav norādes, kādos apstākļos vista ir dzīvojusi. Tikai jauni likumi, kas aizliedz sprostu izmantošanu, spēs aizsargāt vistas, kas joprojām cieš šajās sistēmās.