Jaunākais “Dzīvnieku brīvības” pētījums parāda, kā zvēraudzētavā notiek ūdeļu pavairošana un nokaušana brīžos, kad nav klātesoši mediji vai veterinārā dienesta inspektori. Slepeni uzņemtajos video kadros redzama vardarbīga dzīvnieku mešana būros, sišana, ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās, smagi ievainoti un slimi dzīvnieki, kas atstāti bez veterinārās palīdzības. Video dzirdams fermas darbinieku stāstītais par šī darba specifiku.
“Baltic Devon Mink” zvēraudzētavā audzē Amerikas ūdeles, kas ir plēsīgi savvaļas sugu dzīvnieki. Pārošanas mēneša laikā zvēraudzētavas darbiniekiem ūdeles ir jāķer un jāpārvieto no būra uz būri, metot mātītes pie dažādiem tēviņiem. Viņas mūk, pretojas, urinē uz darbiniekiem un kož, ievainojot strādniekus. Darbiniekiem bieži nākas kļūt vardarbīgiem, lai atbrīvotos no plēsējiem, kas iekodušies viņu rokās.
Iesprostotas šaurajos būros, ūdeļu mātītes nevar aizmukt no svešo tēviņu agresijas un nereti tiek saplosītas līdz nāvei. Daudziem dzīvniekiem no intensīvās pārošanas iekaist dzimumorgāni. Ievainotajiem un slimajiem dzīvniekiem fermā nesniedz nekādu veterināro palīdzību. Parasti tos atstāj būros, lai nobeidzas, vai arī nokauj, nosmacējot gāzes kamerās. Pēc pārošanas sezonas tēviņus nonāvē, nosmacējot ar motora izplūdes gāzēm. Tā kā dabā ūdeles daudz peld un nirst, viņas spēj ilgstoši aizturēt elpu, tāpēc nereti pat pēc 10 minūšu smacēšanas dzīvnieki vēl ir dzīvi.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere komentē: “Zvēraudzēšana ir neiedomājami nežēlīga un vardarbīga industrija. Tajā cieš gan dzīvnieki, kurus zvēraudzētāji pakļauj mocībām pretdabiskos apstākļos, gan fermās strādājošie cilvēki, kuri ir spiesti būt vardarbīgi, lai paveiktu tiem uzdoto darbu. Mūsdienu sabiedrībā nav vietas šādai cietsirdībai – ne velti kažokādu industrija jau ir aizliegta lielākajā daļā Eiropas. Mēs aicinām Saeimu rīkoties, lai izbeigtu sistēmisko dzīvnieku mocīšanu kažokzvēru audzētavās Latvijā.”
Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas SIA “Baltic Devon Mink” 2021. gada 1. janvārī bija 97 tūkstoši vaislas ūdeļu. Kopumā Latvijā šobrīd aktīvi darbojas 5 zvēraudzētavas, kurās katru gadu izaudzē un nonāvē ap pusmiljonu ūdeļu un lapsu. Pēc SKDS 2021. gada aptaujas datiem 61.2% Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieņemamu lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nogalināšanu kažokādām, kamēr tikai 26.7% to uzskata par pieņemamu.
Ētisku un labturības apsvērumu dēļ aizliegumi kažokzvēru audzēšanai ir pieņemti jau 16 Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, Austrijā, Belģijā, Čehijā, Slovēnijā, Maķedonijā, Serbijā un citur. Rūpējoties par sabiedrības veselību, pēdējā gada laikā vairākas valstis ir pārtraukušas ūdeļu audzēšanu, jo ūdeles ir uzņēmīgas pret Covid-19 vīrusu. Līdz ar to zvēraudzētavas, kurās lielā koncentrācijā tur šos dzīvniekus, kļūst par vīrusa perēkļiem.
Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredzēja pakāpenisku atteikšanos no dējējvistu turēšanas sprostos Latvijā. Rezultāts ir paradoksāls – priekšlikums
Ceturtdien, 11. jūnijā, plkst. 8.00 pie Saeimas Jēkaba ielā 11 notiks pikets – atbalsta akcija dējējvistu sprostu aizliegumam Latvijā. Piketu rīko dzīvnieku aizsardzības organizācija "Dzīvnieku
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) un dzīvnieku aizsardzības organizācija "Dzīvnieku brīvība" parakstījušas sadarbības memorandu, vienojoties par kopīgu redzējumu Latvijas olu
Sestdien, 6. jūnijā, Rīgas centrā norisinājās dzīvnieku aizsardzībai veltīts gājiens "Par dzīvniekiem: brīvību vistām!". Vairāk nekā simts gājiena dalībnieku mudināja Saeimu pieņemt aizliegumu
Ceturtdien, 14. maijā, dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība" īstenoja Latvijā līdz šim nepieredzētu dzīvnieku glābšanas akciju – no kādas sprostu fermas Pierīgā tika izpirktas 100
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos Igaunijā.
Jaunākā pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka Latvijas sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka dējējvistu turēšanai sprostos Latvijā nav jābūt atļautai. Šobrīd jau 56% iedzīvotāju uzskata, ka