“Gaļas lietošana uzturā Eiropas Savienībā būtu jāsamazina par 71% līdz 2030. gadam un par 81% līdz 2050. gadam, lai ierobežotu industriālās lopkopības ietekmi uz klimata pārmaiņām,” vēsta jauns Greenpeace pētījums. Tas nozīmētu līdz 2030. gadam samazināt lopkautuvēs saražotās visa veida gaļas apmēru līdz ne vairāk par 460 gramiem uz vienu cilvēku nedēļā un ne vairāk par 300 gramiem uz vienu cilvēku nedēļā līdz 2050. gadam. Pašreizējais vidējais lopkautuvēs saražotais gaļas daudzums Eiropā uz vienu cilvēku ir 1,58 kilogrami nedēļā.
Ņemot vērā, ka ne visa saražotā gaļa tiek pārdota vai apēsta, patiesais daudzums, ko cilvēki izlietotu uzturā, būtu mazāk kā 460 gramu – ekvivalents mazāk nekā trim burgeriem nedēļā. Tiek rekomendēts, ka līdz 2050. gadam cilvēkiem būtu jāēd ne vairāk kā 300 gramu gaļas nedēļā, lai ievērotu balansētu, ilgtspējīgu uzturu.
Eiropieši patērē apmēram divreiz vairāk gaļas un gandrīz trīs reizes vairāk piena produktu nekā vidēji pasaulē.
Greenpeace pieprasa Eiropas Komisijai atzīt pārmērīga gaļas un piena produktu patēriņa ietekmi uz vidi un iekļaut šo produktu lietojuma samazināšanas mērķus Eiropas Komisijas “Farm to Fork” pārtikas strateģijā, kuras publicēšana plānota 25. martā.
Greenpeace aktīviste Sini Eräjää saka: “Zinātnisko pētījumu rezultāti šobrīd ir neapstrīdami - pārmērīgs gaļas un piena produktu patēriņš iznīcina mežus, dabu un uzkarsē planētu. [Eiropas] Komisija vēlas runāt par veselīgas, pieejamas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas nodrošināšanu? Lieliska ideja, bet tas nozīmē, ka ir laiks runāt par gaļas patēriņa samazināšanu.”
Aprēķini nosaka, ka līdz 2030. gadam globālais gaļas patēriņs jāsamazina līdz 24 kilogramiem gaļas uz cilvēku gadā un līdz 16 kilogramiem uz cilvēku gadā līdz 2050. gadam. Gaļas patēriņa samazināšanas aprēķini ir balstīti līmenī, kas pēc zinātnieku domām nodrošinās pārtikas drošību, vienlaikus nodrošinot planētas sasilšanas pieaugumu zem 1,5°C.
Eiropā augstākais gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir Spānijā – vairāk nekā 100 kilogramu uz cilvēku gadā. Šajā valstī vēlams gaļas patēriņu līdz 2030. gadam samazināt par 76%. Savukārt zemākais gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir Bulgārijā – 58 kilogrami uz cilvēku gadā. Šajā valstī būtu nepieciešams samazināt gaļas patēriņu par 59%.
Jaunākais Eiropas Komisijas “Farm to Fork” plāns iekļauj gaļas un piena pārprodukciju un pārtēriņu kā problēmu, taču nepiedāvā risinājumus, lai to samazinātu. Greenpeace ir publicējis prasības attiecībā uz “Farm to Fork” stratēģiju.
9. martā 3600 zinātnieku publicēja rakstu, nosodot Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku un tās turpināto atbalstu industriālajai lopkopībai. Zinātnieki ieteica samazināt finansiālu atbalstu intensīvai industriālajai lopkopībai, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu izdalīšanos.
Gaļas un piena produktu ražošana veicina klimata krīzi, mežu un citu ekosistēmu iznīcināšanu. Tādu dzīvnieku kā govis un cūkas izmantošana rada siltumnīcas efekta gāzes un veicina ekosistēmu iznīcināšanu lopbarības ražošanas vajadzībām.
Gādā patērētais gaļas daudzums ES valstīs un vēlamais samazinājums
| Valsts | Patēriņš 2017.g. (kg) | Mērķis līdz 2030.g. (%) | Mērķis līdz 2050.g. (%) |
|---|---|---|---|
| Spānija | 100.3 | -76 | -84 |
| Portugāle | 94.1 | -74 | -83 |
| Polija | 88.7 | -73 | -82 |
| Vācija | 87.8 | -73 | -82 |
| Austrija | 87.2 | -72 | -82 |
| Francija | 83.0 | -71 | -81 |
| Čehija | 82.8 | -71 | -81 |
| Malta | 82.1 | -71 | -80 |
| Lietuva | 81.3 | -70 | -80 |
| Itālija | 81.0 | -70 | -80 |
| Luksemburga | 80.1 | -70 | -80 |
| Lielbritānija | 79.9 | -70 | -80 |
| Ungārija | 79.7 | -70 | -80 |
| Īrija | 78.7 | -69 | -80 |
| Zviedrija | 77.1 | -69 | -79 |
| Somija | 76.7 | -69 | -79 |
| Slovēnija | 76.4 | -69 | -79 |
| Nīderlande | 75.8 | -68 | -79 |
| Horvātija | 75.3 | -68 | -79 |
| Grieķija | 71.7 | -67 | -78 |
| Dānija | 70.8 | -66 | -77 |
| Latvija | 68.7 | -68 | -77 |
| Beļģija | 65.8 | -64 | -76 |
| Rumānija | 63.9 | -62 | -75 |
| Igaunija | 63.6 | -62 | -75 |
| Slovākija | 59.3 | -60 | -73 |
| Bulgārija | 58.3 | -59 | -73 |
| Eiropas Savienība | 82.6 | -71 | -81 |
Avots: Greenpeace European Unit
No angļu valodas tulkoja: Beāte Orlova.
Ikmēneša atbalsts palīdzēs “Dzīvnieku brīvībai” ilgtermiņā strādāt, izcīnot arvien jaunas uzvaras dzīvnieku labā Latvijā.
Ziņojums par mūsu 2023. gada projektiem, darba rezultātiem un budžetu.
Ceptuve LĀČI apņēmusies no 2025. gada visā uzņēmuma darbībā 50% apmērā atteikties no sprostos dētu olu un to produktu izmantošanas, un no 2027. gada 1. janvāra – atteikties pilnībā
Piena pārstrādes un saldējuma ražotājs "Food Union" plāno atteikties no sprostos dētām olām līdz 2025. gada beigām.
Mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” Latvijā ir apņēmies pilnībā izbeigt sprostos dētu olu tirdzniecību ar pārejas periodu līdz 2025. gadam.
Veikalu tīkls ELVI ar vairāk nekā 100 veikaliem Latvijā paziņojis par atteikšanos no sprostos dētu olu tirdzniecības, noslēdzot pāreju 2025. gadā.
Trešdien, 13. decembrī, atvērta pieteikšanās populārajam izaicinājumam “Neapēd zemeslodi”, kas 2024. gada janvārī ikvienam sniegs iespēju atklāt gardas, daudzveidīgas augu valsts ēdienu receptes un
Publicēts jauns slepens pētījums “Šī ir zvēraudzēšana Eiropas Savienībā”, kas atklāj kažokzvēru audzēšanas drūmo realitāti sešās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, “Gauja AB” zvēraudzētavā.
