"Orkla Latvija" paziņo par atteikšanos no sprostos dētām olām

09.11.2020.

Plaša patēriņa pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Orkla Latvija” apņēmies līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas ražošanā. 

“Orkla Latvija” ir daļa no “Orkla” grupas, kas pieņēmusi globālu politiku līdz 2025. gadam pilnībā pārstāt sprostos dētu olu izmantošanu visos “Orkla” pārstāvētājos zīmolos. Latvijā tas attiecas uz tādiem zīmoliem kā “Laima”, “Staburadze”, “Selga”, “Spilva” un daudziem citiem. 

“Jau kopš 2019. gada īstenojam visaptverošu “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģiju, kas paredz apņemšanos darboties saskaņā ar atbildīgiem, ētiskiem un uz ilgtermiņa attīstību vērstiem uzņēmējdarbības principiem visā piegādes ķēdē, sākot no ražošanas līdz produktu nonākšanai veikalos. Stratēģijas ietvaros esam nosprauduši arī mērķi līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas visu mūsu produktu ražošanā. Šobrīd esam projekta rīcības plāna izstrādes procesā, lai, ievērojot mūsu augstākās kvalitātes prasības, līdz 2025. gadam “Orkla Latvija” produkti tiktu ražoti, ievērojot šo atbildīgo biznesa praksi,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Atteikšanās no sprostos dētu olu izmantošanas kļūst arvien populārāka uzņēmumu sociālās atbildības un ilgtspējas stratēģijas sastāvdaļa. Dažu gadu laikā jau vairāk nekā 60 uzņēmumi Latvijā, tostarp lielākā daļa mazumtirgotāju tīklu un vairāk nekā 950 uzņēmumi visā Eiropā ir publiski apņēmušies atteikties no olu produktiem, kas ražoti, turot dējējvistas sprostos. Tas ir veicinājis straujas izmaiņas olu ražošanas industrijā, tostarp Ziemeļeiropas lielākā olu ražotāja “Balticovo” investīciju plānos, kas paredz ievērojami palielināt ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. 

““Orkla” apņemšanās ir izcils piemērs sociāli atbildīgai, mūsdienīgai uzņēmējdarbībai. Šis solis uzlabos dzīves apstākļus miljoniem putnu katru gadu,” komentē dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku brīvība” pārstāve Paula Cukura. “Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no nežēlīgākajām lopkopības praksēm. Tā ir pretrunā ar sabiedrības ētikas standartiem, tāpēc uzņēmumi visā pasaulē atsakās no sprostos dētu olu izmantošanas. Tā ir globāla tendence, ko vairs nav iespējams nepamanīt.”

Latvijā ir četri standartizēti dējējvistu turēšanas veidi: sprostos (nr. 3), kūtīs (nr. 2), brīvos apstākļos (nr. 1) un bioloģiskajos apstākļos (nr. 0). Patērētājiem to ir iespējams noteikt pēc pirmā cipara kodā, ar ko katra ola ir marķēta.

Kļūsti par

atbalstītāju

Ikmēneša atbalsts palīdzēs “Dzīvnieku brīvībai” ilgtermiņā strādāt, izcīnot arvien jaunas uzvaras dzīvnieku labā Latvijā.

Jaunumi

Petīcija: Izbeigsim cietsirdīgo un nāvējošo kažokādu biznesu pirms tas izraisa nākamo pandēmiju

Šī petīcija ir daļa no Fur Free Alliance rīkotas starptautiskas kampaņas. Mēs aicinām visas valstis aizliegt zvēraudzēšanu kažokādu ieguvei un aicinām G20 valstu līderus publiski atzīt, ka...

Ungārija aizliedz ūdeļu un lapsu audzēšanu

24. novembrī Ungārijas Zemkopības ministrija paziņoja par ūdeļu, lapsu, sesku un nutriju audzēšanas aizliegumu kažokādu iegūšanas nolūkos. Valdības lēmumu pamudinājuši Covid-19 uzliesmojumi citās...

Čehija aizliedz dējejvistu turēšanu sprostos

Čehijas Republikas parlamenta augšpalāta ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja likumprojektu, kas nosaka virkni dzīvnieku labturības uzlabojumu, tostarp aizliegumu turēt dējējvistas sprostos...

Nežēlība, parādi un piesārņojums – Latvijas zvēraudzētāju skaudrā ainava.

Dzīvnieki cits citam dara pāri, radot savainojumus. Darbiniekiem jāstrādā emocionāli un fiziski smagos apstākļos. Viņi neiztur, tāpēc audzētavās ir izteikta darbinieku mainība. Notekūdeņu radītais...

Globālā kampaņā pieprasa Burger King pārtraukt sprostu olu izmantošanu

Vairāk nekā 80 nevalstiskās organizācijas no visas pasaules šodien uzsāk globālu kampaņu, mudinot vienu no pasaules vislielākajām ātrās ēdināšanas ķēdēm atteikties no sprostiem savās piegādes ķēdēs.

Dzīvniektiesību akcijā veic vairāk nekā 3000 kilometru garu ceļojumu pa Latviju

"Lapsu tūrē", kurā sabiedrība pieprasa izbeigt kažokādu iegūšanu, pārstāvētas 55 Latvijas pilsētas un ciemi. Lapsēnu viesošanās daudzviet ir guvusi plašu atbalstu, uz kopīgu aicinājumu kažokādas...