Šī gada 22. septembrī Latvijas Saeima pēdējā, izšķirošajā balsojumā pieņēma zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā. Tā ir vēsturiska uzvara dzīvnieku aizstāvības kustībai Latvijā, par kuru “Dzīvnieku brīvība” ir cīnījusies 10 gadus. Pilnīgs aizliegums kažokzvēru audzēšanai Latvijā stāsies spēkā pēc 5 gadu pārejas perioda 2028. gada 1. janvārī, tādējādi dodot iespēju zvēraudzētājiem pakāpeniski pārorientēt savu biznesu.
Latvijas Republikas Saeima ar pārliecinošu balsu pārsvaru, 70 deputātiem balsojot "par" un 3 "pret", 2022. gada 22. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Šo “Dzīvnieku brīvības” kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto likumprojektu 2021. gada 9. septembrī Saeimā iesniedza vienpadsmit deputāti no dažādām politiskajām partijām: Krista Baumane, Linda Medne, Dace Rukšāne - Ščipinska, Atis Lejiņš, Ilmārs Dūrītis, Valērijs Agešins, Regīna Ločmele, Edgars Tavars, Ramona Petraviča, Ingūna Rībena, Evija Papule.
Šī nozīmīgā uzvara dzīvnieku aizstāvībā ir rezultāts ilgam un neatlaidīgam biedrības “Dzīvnieku brīvība” biedru, atbalstītāju un sabiedroto darbam, izglītojot un iesaistot plašu sabiedrību, sistemātiski sadarbojoties ar ierēdņiem, politiķiem, medijiem, indivīdiem un nevalstiskajām organizācijām gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Šajā uzvarā mēs dalāmies ar vairāk nekā 42 tūkstošiem cilvēku un 50 nevalstiskajām organizācijām, kas atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma iniciatīvu un parakstīja atklāto vēstuli Latvijas Republikas Saeimai.
“Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas dzīvnieku aizstāvībā – milzīga uzvara gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem,” komentē Katrīna Krīgere, biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja. “Aizliedzot dzīvnieku ieslodzīšanu un nonāvēšanu kažokādām, mēs, Latvijas tauta, apliecinām savas vērtības – to, ka mūsu valstī līdzcietība un saprāts ir svarīgāki par mantkārību un ārišķību. Galu galā mūsu attieksme pret neaizsargātajiem – dzīvniekiem – ir spogulis mūsu pašu cilvēcībai.”
Līdz šim Latvijā zvēraudzētāji ik gadu gāzes kamerās nosmacēja vismaz 300 000 ūdeļu un ar elektrisko strāvu nosita vairāku simtu lapsu un šinšillu tikai tāpēc, lai iegūtu šo dzīvnieku kažokādas. Latvijā izaudzēto zvēru skaitam pēdējo gadu laikā gan ir izteikta tendence samazināties. Piemēram, kopējais dzīvnieku skaits Latvijas zvēraudzētavās 2017. gadā bija 617 tūkstoši, 2020. gadā – 580 tūkstoši, 2022. gadā – 274 tūkstoši dzīvnieku. 2022. gadā Latvijā aktīvi darbojas vairs tikai 4 zvēraudzētavas.
Ikmēneša atbalsts palīdzēs “Dzīvnieku brīvībai” ilgtermiņā strādāt, izcīnot arvien jaunas uzvaras dzīvnieku labā Latvijā.
Publicēts jauns slepens pētījums “Šī ir zvēraudzēšana Eiropas Savienībā”, kas atklāj kažokzvēru audzēšanas drūmo realitāti sešās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, “Gauja AB” zvēraudzētavā.
Noslēgusies 9 mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā. Produktu skaits veikalu plauktos gada
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta publisko iepirkumu noteikumos ieviesta jauna prasība ēdinātājiem – neizmantot sprostos dētas olas. Jaunā prasība nosaka, ka ēdinātāji
Ceturtdien, 21. septembrī, Lietuvas Seims galējā lasījumā atbalstīja Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas nosaka zvēraudzēšanas aizliegumu Lietuvā no 2027. gada.
Igaunijas dzīvnieku aizstāvības organizācija “Nähtamatud Loomad” (“Neredzamie dzīvnieki”) 20. septembrī publicējusi slepeni uzņemtus kadrus no Igaunijas lielākajām olu ražotnēm, atklājot nežēlīgus un
30. jūlijā, Rīgā, Lastādijas kultūras kvartālā notikušais Vegānfestivāls par spīti lietum pulcēja ap 3000 apmeklētāju, kuri visas dienas garumā baudīja dažādus augu valsts ēdienus un apguva ar
"Dzīvnieku brīvība" meklē atbildīgus un ambiciozus cilvēkus, kuri vēlas nemitīgi mācīties un ar savu darbu sasniegt vislabākos rezultātus dzīvnieku labā.
