Šī gada 22. septembrī Latvijas Saeima pēdējā, izšķirošajā balsojumā pieņēma zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā. Tā ir vēsturiska uzvara dzīvnieku aizstāvības kustībai Latvijā, par kuru “Dzīvnieku brīvība” ir cīnījusies 10 gadus. Pilnīgs aizliegums kažokzvēru audzēšanai Latvijā stāsies spēkā pēc 5 gadu pārejas perioda 2028. gada 1. janvārī, tādējādi dodot iespēju zvēraudzētājiem pakāpeniski pārorientēt savu biznesu.
Latvijas Republikas Saeima ar pārliecinošu balsu pārsvaru, 70 deputātiem balsojot "par" un 3 "pret", 2022. gada 22. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Šo “Dzīvnieku brīvības” kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto likumprojektu 2021. gada 9. septembrī Saeimā iesniedza vienpadsmit deputāti no dažādām politiskajām partijām: Krista Baumane, Linda Medne, Dace Rukšāne - Ščipinska, Atis Lejiņš, Ilmārs Dūrītis, Valērijs Agešins, Regīna Ločmele, Edgars Tavars, Ramona Petraviča, Ingūna Rībena, Evija Papule.
Šī nozīmīgā uzvara dzīvnieku aizstāvībā ir rezultāts ilgam un neatlaidīgam biedrības “Dzīvnieku brīvība” biedru, atbalstītāju un sabiedroto darbam, izglītojot un iesaistot plašu sabiedrību, sistemātiski sadarbojoties ar ierēdņiem, politiķiem, medijiem, indivīdiem un nevalstiskajām organizācijām gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Šajā uzvarā mēs dalāmies ar vairāk nekā 42 tūkstošiem cilvēku un 50 nevalstiskajām organizācijām, kas atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma iniciatīvu un parakstīja atklāto vēstuli Latvijas Republikas Saeimai.
“Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas dzīvnieku aizstāvībā – milzīga uzvara gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem,” komentē Katrīna Krīgere, biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja. “Aizliedzot dzīvnieku ieslodzīšanu un nonāvēšanu kažokādām, mēs, Latvijas tauta, apliecinām savas vērtības – to, ka mūsu valstī līdzcietība un saprāts ir svarīgāki par mantkārību un ārišķību. Galu galā mūsu attieksme pret neaizsargātajiem – dzīvniekiem – ir spogulis mūsu pašu cilvēcībai.”
Līdz šim Latvijā zvēraudzētāji ik gadu gāzes kamerās nosmacēja vismaz 300 000 ūdeļu un ar elektrisko strāvu nosita vairāku simtu lapsu un šinšillu tikai tāpēc, lai iegūtu šo dzīvnieku kažokādas. Latvijā izaudzēto zvēru skaitam pēdējo gadu laikā gan ir izteikta tendence samazināties. Piemēram, kopējais dzīvnieku skaits Latvijas zvēraudzētavās 2017. gadā bija 617 tūkstoši, 2020. gadā – 580 tūkstoši, 2022. gadā – 274 tūkstoši dzīvnieku. 2022. gadā Latvijā aktīvi darbojas vairs tikai 4 zvēraudzētavas.
Ceptuve LĀČI apņēmusies no 2025. gada visā uzņēmuma darbībā 50% apmērā atteikties no sprostos dētu olu un to produktu izmantošanas, un no 2027. gada 1. janvāra – atteikties pilnībā
Piena pārstrādes un saldējuma ražotājs "Food Union" plāno atteikties no sprostos dētām olām līdz 2025. gada beigām.
Mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” Latvijā ir apņēmies pilnībā izbeigt sprostos dētu olu tirdzniecību ar pārejas periodu līdz 2025. gadam.
Veikalu tīkls ELVI ar vairāk nekā 100 veikaliem Latvijā paziņojis par atteikšanos no sprostos dētu olu tirdzniecības, noslēdzot pāreju 2025. gadā.
Trešdien, 13. decembrī, atvērta pieteikšanās populārajam izaicinājumam “Neapēd zemeslodi”, kas 2024. gada janvārī ikvienam sniegs iespēju atklāt gardas, daudzveidīgas augu valsts ēdienu receptes un
Publicēts jauns slepens pētījums “Šī ir zvēraudzēšana Eiropas Savienībā”, kas atklāj kažokzvēru audzēšanas drūmo realitāti sešās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, “Gauja AB” zvēraudzētavā.