Trešdien, 15. septembrī pie Saeimas sāksies unikāla, mēnesi ilga dzīvnieku aizstāvības akcija “Mēnesis sprostā”. Tā notiks saistībā ar septembrī gaidāmajiem Saeimas balsojumiem par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas noteiktu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Mediji ir aicināti piedalīties “Mēnesis sprostā” atklāšanā trešdien, 15. septembrī plkst. 11.30 pie Saeimas Rīgā, Jēkaba ielā 11.

Dzīvnieku aizsardzības akcija “Mēnesis sprostā” norisināsies no 15. septembra līdz 14. oktobrim un to organizē dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”. 30 dienas un naktis pie Saeimas lielā metāla sprostā un infoteltī nepārtraukti atradīsies cilvēki, iestājoties par cilvēcību, dzīvnieku aizsardzību un mudinot Saeimas deputātus balsot par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere: “Cilvēki apvienojas, katrs brīvprātīgi pavadot 12 stundas sprostā, lai kopā panāktu pārmaiņas un atbrīvotu no ciešanām nevainīgos dzīvniekus, kuri šobrīd nīkst ieslodzīti Latvijas zvēraudzētavu sprostos. Kamēr lielākajā daļā Eiropas šī cietsirdīgā, videi un cilvēku veselībai nedraudzīgā industrija jau ir aizliegta, tikmēr Latvijā daži zvēraudzētāji joprojām ik gadu pavairo šauros būros un nosmacē gāzes kamerās tūkstošiem dzīvnieku, lai pārvērstu viņus bezjēdzīgās apģērba dekorācijās. Ir pienācis laiks atstāt kažokādas pagātnē.”

Jau ziņots, ka SKDS šogad veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti parāda, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, bet atbalsta vien 24% (un tikai nepilni 8% atbalsta pilnībā).

Latvijā šobrīd darbojas 5 zvēraudzētavas, kurās kopā ir apmēram pusmiljons dzīvnieku – ūdeļu, lapsu un šinšillu. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem dzīvniekus zvēraudzētavās tur nelielos režģu būros – katrai lapsai ir jānodrošina 0.75 kvadrātmetru, bet divām ūdelēm 0.25 kvadrātmetru platība sprostā. Tukšajos, šaurajos sprostos šiem plēsīgajiem savvaļas sugu zvēriem ir liegtas dabiskas uzvedības iespējas – viņi nevar skriet, peldēt, rakt alas, medīt, veidot ģimenes u.c. Rudenī zvēraudzētavu dzīvniekus nonāvē, nosmacējot gāzes kamerās vai nositot ar elektrību.

Ņemot vērā sabiedrības noraidošo attieksmi pret kažokādu industriju, zvēraudzēšana ir pilnībā vai daļēji aizliegta jau 16 Eiropas valstīs. Pēdējo dažu gadu laikā zvēraudzēšanas aizliegumiem pievienojusies Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija, Luksemburga un Slovākija. Aktīva sabiedriskā diskusija par zvēraudzēšanas aizliegumu norisinās arī Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Īrijā un citās valstīs.