Janvārī piedalies izaicinājumā “Neapēd zemeslodi”

2018. gada 13. Decembris
Neapēd zemeslodi!
 
Zinātnieki brīdina par katastrofālu klimata pārmaiņu risku un mudina ikvienu steidzami rīkoties, lai tās novērstu. Tā kā industriālā lopkopība rada vairāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju nekā visa transporta industrija kopā, viens no labākajiem veidiem, kā ikviens var palīdzēt videi, ir samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu. Janvārī notiekošais izaicinājums ir iespēja ikvienam dalībniekam pamēģināt mēnesi ēst videi draudzīgāk, saprast savu ikdienas izvēļu ietekmi uz vides problēmām un kopā ar citiem dalībniekiem cīnīties ar satraucošām ekoloģiskām problēmām, kas šobrīd notiek gan pasaulē, gan Latvijā. 
 
Janvāri uzsākt ar dabai draudzīgu apņemšanos aicina arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Dagmāra Legante, Dace Rukšāne, Kaspars Bindemanis, Anete Krasovska un grupa “Singapūras Satīns”.  
Ikvienam interesentam ir iespēja pievienoties “Neapēd zemeslodi” izaicinājumam mājaslapā NeapedZemeslodi.lv, izvēloties sev piemērotāko izaicinājuma veidu: neēst gaļu trīs reizes nedēļā, janvārī pāriet uz veģetāru uzturu vai mēneša garumā ēst vegāniski. Izaicinājuma dalībnieki katru dienu e-pastā saņems noderīgus padomus un receptes, kas palīdzēs mēneša garumā izmēģināt jaunas garšas, ēst veselīgāk un daudzveidīgāk. 
 
“Neapēd zemeslodi” izaicinājuma koordinatore Ulrika Skakovska saka: “Zemeslode ir mūsu mājas. Klimata pārmaiņas ir jau sākušas, un atbildīgi esam mēs visi. Mēs katru dienu izdarām izvēles, kas vai nu palīdz zemeslodei, vai, tieši otrādi – tai kaitē. Daba nav neizsmeļams resurss – mums ir jārīkojas tagad. Aicinu ikvienu piedalīties izaicinājumā un saprast, ka katrs no mums ir spēks, kas var palīdzēt zemeslodei atveseļoties.” 
 
Saskaņā ar žurnālā “Science” publicēto pētījumu industriālā lopkopība ir viena no visvairāk dabu degradējošajām industrijām, kas rada tādas vides problēmas kā globālo sasilšanu, saldūdens piesārņojumu, lietusmežu izciršanu, savvaļas sugu masveida izmiršanu u.c. Pasaules Dabas Fonds norāda, ka tā ir lielā mērā atbildīga arī par Baltijas jūras piesārņojumu. Jau 2010. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izdeva ziņojumu, ka, augot pasaules iedzīvotāju skaitam un izsīkstot dabas resursiem, ir nepieciešama globāla pāreja uz augu valsts uzturu.