Igaunijā rosina zvēraudzēšanas aizliegumu

2020. gada 19. Jūnijs
18. jūnijā 23 Igaunijas parlamenta deputāti iesniedza likumprojekta grozījumus, kas paredz mainīt Dabas aizsardzības likumu un Dzīvnieku aizstāvības likumu, nosakot aizliegumu audzēt un pavairot dzīvniekus kažokādu ieguvei.
 
Igaunijas Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un Centra partijas pārstāvju kopīgi iesniegtais likumprojekts piedāvā zvēraudzēšanas aizliegumam valstī noteikt pārejas periodu līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tas ir iesniegts parlamenta Vides komitejā un tiks izskatīts rudens sākumā.
 
"Zvēraudzēšanas aizliegums ir starppartiju jautājums," skaidro Martins Garbuzs, dzīvnieku aizstāvības organizācijas Loomus valdes loceklis un labturības grupas vadītājs. "Regulārās sarunās ar visu frakciju pārstāvjiem, es redzu, ka visās parlamenta partijās – gan koalīcijā, gan opozīcijā – ir politiķi, kas iestājas par dzīvnieku labturību."
 
Zvēraudzēšana ir aizliegta 15 Eiropas valstīs - Nīderlandē, Lielbritānijā, Austrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Luksemburgā, Serbijā, Slovākijā, Čehijā, Maķedonijā, Horvātijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā. Lapsu fermas ir aizliegtas Dānijā un Zviedrijā. Vācijā un Šveicē, kur labturības noteikumi prasa pienācīgi nodrošināt dzīvnieku pamatvajadzības, zvēraudzētavas vairs nepastāv.
 
"Dzīvnieku aizstāvība ir mūsdienīgas sabiedrības vērtība. Latvijā sabiedrības vairākums ir pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādām – dekoratīva apdares materiāla, pēc kura mūsdienās nav objektīvas nepieciešamības. Laiks uzsākt demokrātisku diskusiju par kažokādu industrijas slēgšanu arī Latvijā," uzskata "Dzīvnieku brīvības" valdes loceklis Aivars Andersons.