Envirocīds: kā lopkopība nogalina planētu

2019. gada 12. Augusts
Tulkojusi Alise Redviņa.
 
 
Globālā sasilšana nav tikai paredzējums – tā notiek šeit un tagad, mums visapkārt. Tā ir notikusi jau iepriekš: pirms aptuveni 55,5 miljoniem gadu, kad piepeša un strauja CO2 līmeņa palielināšanās atmosfērā izraisīja Zemes temperatūras celšanos par 8°C. Tas būtiski izmainīja visu dzīvo dabu, un planētai vajadzēja 200 000 gadu, lai atkoptos.
 
Šoreiz globālo sasilšanu izraisījusi cilvēka darbība – un lopkopība ir viens no tās galvenajiem vaininiekiem. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām lopkopībā ir dažādi cēloņi: bioloģiskā fermentācija (govīm atraugājoties un palaižot gāzes, izdalās metāns); gāzes, kas izdalās no dzīvnieku mēsliem; mežu izciršana, lai iegūtu platības ganībām un dzīvnieku barībā izmantotās sojas audzēšanai; ganību augsnē esošā oglekļa daudzuma samazināšanās; enerģija, kas tiek patērēta dzīvnieku barības un gaļas ražošanā, apstrādē un transportēšanā; slāpekļa oksīda izdalīšanās no mēslošanas līdzekļiem. 
 
Pasaules valdības ir vienojušās mēģināt ierobežot Zemes vidējās temperatūras pieaugumu līdz +2°C virs pirmsindustriālā līmeņa – kritiska sliekšņa, kura pārkāpšana, pēc zinātnieku domām, radītu postošas sekas. Pagaidām mums tas neizdodas – 2015. gadā tika reģistrēts visu laiku augstākais SEG daudzums atmosfērā, un pasaules temperatūras pieaugums pārsniedza 1°C slieksni. Tātad pašlaik jau esam pusceļā līdz 2°C robežai un ļoti tuvu 1.5°C atzīmei. Ja mēs gribam novērst vides katastrofu, mums jārīkojas nekavējoties. 
 
Daži eksperti brīdina, ka pašreizējās tendences varētu planētas temperatūru palielināt par 4-5°C līdz šī gadsimta beigām. Ja brīdinājumi netiks ņemti vērā, cilvēces radītās klimata pārmaiņas izraisīs daudzus un dažādus iepriekš nepieredzētus veselības un dzīvības apdraudējumus: polārā ledus izkušanu, jūras līmeņa celšanos, plūdus, sausumu, ūdens trūkumu, bioloģiskās daudzveidības zudumu, viesuļvētras, badu, infekcijas slimību uzliesmojumus, konfliktus un karadarbību.
 
Tas varbūt izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet daži zinātnieki apgalvo: ja mēs tūlīt nerīkosimies, lai mazinātu klimata pārmaiņas, mēs varētu nonākt situācijā, kas līdzīga futūristiskajā filmā “Trakais Makss: Skarbais ceļš” ("Mad Max: Fury Road") redzamajai sausuma un ciešanu pilnajai pasaulei.
 
Pārtikas ražotājiem tiecoties apmierināt pasaules iedzīvotāju arvien pieaugošo apetīti pēc gaļas, lopkopības radīto emisiju daudzums turpina pieaugt. Vienīgais veids, kā to apturēt, ir mainīt mūsu ēšanas paradumus un drastiski samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu. Energoefektīvo spuldžu lietošana vai parastā auto nomaiņa uz elektrisko dos maz, ja turpināsim ēst gaļas kotletes un burgerus. 
 
  • Mūsu okeāni izmirst un senie koraļļu rifi tiek iznīcināti nepieredzētā ātrumā. Ūdens ekosistēmas sabrūk, kamēr industriālie grunts zvejas traleri turpina tukšot jūru un okeānu gultnes, nedomādami par sekām. Tas ir kaut kas nepieredzēts dzīvnieku pasaules vēsturē un var negatīvi ietekmēt ekosistēmas vēl miljoniem gadu tālā nākotnē.
  • Trīs ceturtdaļas pasaules pārtikas sastāv tikai no 12 veidu augiem un piecām dzīvnieku sugām. Milzīgās mājlopu populācijas postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību dažādu faktoru dēļ: mežu izciršana, zemes lietošanas maiņa, pārmērīga ganīšana, zālāju degradācija un pārtuksnešošanās. Biotopu izzušana un sugu izmiršana notiek satraucošā ātrumā. Cilvēka rīcība tuvina pasauli sestajai masveida izmiršanai, un dabiskās ekosistēmas degradējas nepieredzētā tempā. 
  • Daudzās pasaules vietās mežu izciršana joprojām notiek bīstamos apjomos. Daļa no problēmas ir pārtikas imports – tas liek domāt, ka mēs uzlabojam situāciju pašu apkārtnē, bet īstenībā problēma tikai pārceļas uz citurieni. Šis fenomens pazīstams ar nosaukumu ‘oglekļa emisiju pārvirze’, un, protams, globālo emisiju daudzums tā ietekmē nemazinās. 
  • Lopkopības un dzīvnieku barības audzēšanas izplatība veicina pārtuknešošanos un zemes degradāciju. Lai to apstādinātu un novērstu, nepieciešama drastiska un tūlītēja rīcība. 
  • Pret antibotikām rezistentu baktēriju bīstamā savairošanās ir mūsu pašu radīta problēma: tiešas sekas pārmērīgai antibiotiku izmantošanai lopkopībā. Daudz lopkopju regulāri izmanto antibiotikas, lai veicinātu lopu augšanu un nepieļautu veselu dzīvnieku saslimšanu. Dažās valstīs šādā veidā tiek izmantota milzīga daļa medicīniski nozīmīgu antibiotiku.
  • Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka rūpniecība un satiksme ir galvenie gaisa piesārņojuma cēloņi. Tomēr Eiropā visvairāk gaisa piesārņojuma rada tieši lauksaimniecība – vairāk nekā enerģijas patēriņš apdzīvotās vietās un elektroenerģijas ražošana. Gaisa piesārņojuma samazināšana varētu nozīmēt starpību starp dzīvību un nāvi miljoniem cilvēku ik gadu. 
  • Šobrīd pasaulē viens no katriem deviņiem cilvēkiem saņem nepietiekamu uzturu, un tomēr trešo daļu no globāli saražotā graudaugu daudzuma mēs izbarojam dzīvniekiem. Ja pārtiku ražotu tikai cilvēku, nevis dzīvnieku patēriņam, būtu iespējams pabarot četrus miljardus cilvēku vairāk nekā pašlaik – tādējādi vēl daudzus gadus ikvienam pasaules iedzīvotājam ēdiena būtu vairāk nekā pietiekami. 
  • Dzīvnieku produktus saturošas pārtikas ražošana patērē daudz vairāk vērtīgā saldūdens nekā vairums augu produktu. Pusmiljards cilvēku pasaulē nepārtraukti cieš no ūdens trūkuma. Mēs jau esam pieredzējuši, kā spēcīgs sausums saasināja konfliktu Sīrijā. Pastāv tieša saikne starp klimata pārmaiņām un sausumu, kas novedīs pie lauksaimniecības sabrukuma un masveida cilvēku migrācijas. Pagaidām izskatās, ka Jemena varētu būt pirmā valsts, kurā ūdens beigsies pavisam. Kura sekos? Pakistāna, Irāna, Meksika vai Saūda Arābija? Vai nākotnē valstis savā starpā konflktēs nevis naftas, bet ūdens dēļ? Ir zinātnieki, kas tā uzskata. Ēšanas paradumu maiņa uz augu valsts uzturu ievērojami palīdzētu ietaupīt saldūdens resursus, kā arī samazināt bada un nepietiekama uztura problēmu pasaulē. 
 
Par spīti pasaules ekonomikas attīstībai, milzīgā nevienlīdzība starp pasaules bagātākajiem un nabagākajiem iedzīvotājiem, kā arī nepārtraukta pārtikas ražošanā izmantoto vides resursu noplicināšana gan sauzemē, gan jūrā neļauj mums atrisināt tik būtisku globālās sabiedrības veselības problēmu kā bads. Turklāt liela daļa saražotās pārtikas tiek izmesta. Ja visu ēdienu, kas pasaulē nonāk atkritumos, izmestu tikai viena valsts, tā būtu trešā gaisa piesārņojumu veicinošākā valsts pasaulē. Lielbritānijā vidusmēra ģimene ik gadu izmet mēslainē labas kvalitātes ēdienu 700 sterliņu mārciņu jeb 814 eiro vērtībā. [Red.: Arī Latvijā katru gadu milzīgs daudzums pārtikas produktu nonāk izgāztuvē – vismaz 113 kg uz vienu iedzīvotāju jeb 216 tūkstoši kilogramu kopumā.]
 
Pasaules pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem turpinās pieaugt, ja valdība aktīvi neveicinās iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņu. Ir skaidrs, ka vajadzīga stratēģiska, integrēta pieeja lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un visām citām nozarēm, kas saistītas ar vides resursu izmantošanu.
 
Vislabākais risinājums ir pārstāt pārtikā lietot dzīvnieku valsts produktus. Globāla pāreja uz uzturu, kurā ir mazāk gaļas un vairāk augļu un dārzeņu, varētu izglābt astoņus miljonus dzīvību līdz 2050. gadam, kā arī par divām trešdaļām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mēs varam runāt par ilgtspējīgiem energoresursiem un elektriskajiem automobiļiem  –  bet rīkosimies, mainot uztura paradumus!