Nav uzticības PVD uzraudzības darbam

2017. gada 03. Septembris
2017. gada jūnijā un jūlijā dzīvnieku aizstāvības aktīvists dokumentēja SIA "Baltic Pork" darbību, konstatējot virkni sistemātisku likuma pārkāpumu uzņēmuma darbībā. Savās regulārajās pārbaudēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis šos pārkāpumus. Saņemot pierādījumus par pārkāpumiem, PVD veica ārkārtas pārbaudi, kurā nekonstatēja likumpārkāpumu sistemātisko raksturu.
 

Salīdzinot SIA "Baltic Pork" publiski sniegto informāciju par ražošanu ar faktiskajiem fermā dokumentētajiem apstākļiem, tika konstatēts, ka audzētājs ir norādījis maldinošus datus par fermas iekārtojumu. Vairākos korpusos deklarēto nobarojamo cūku vietā tiek turētas grūsnas sivēnmātes, uz kurām attiecas pavisam citas labturības prasības. Cūku labturības prasības paredz, ka grūsnās sivēnmātes no 4. nedēļas jātur grupās, katram dzīvniekam atvēlot vismaz 2,25 m2 grīdas platības. Ieslogot grūsnās sivēnmātes individuālos sprostos 1 m2 platībā, SIA "Baltic Pork" rupji pārkāpj likumu.

 
Daļā fermas ir atrodami grupu aploki, taču to skaits ir nepietiekams fermā esošo grūsno sivēnmāšu izvietošanai. No fermā esošajām aptuveni 1600 grūsnajām cūkām grupās ik brīdi būtu jātur ap 1100, taču grupu aploku kopējā ietilpība ir daudz mazāka. Turklāt, praksē šajos aplokos neatrodas grūsnās sivēnmātes – pētījuma laikā daļā grupu aploku tika turētas jauncūkas, daļa – stāvēja tukši, bet vēl daļa – bija nepieejami sivēnmātēm.
 
Fermā atrodamās ražošanas iekārtas bija atļautas līdz 2012. gada beigām. Neskatoties uz to, ka ferma tā arī netika pārbūvēta, PVD piecus gadus no vietas nav konstatējis fermas neatbilstību Latvijas likumiem un ES direktīvām.
 
Ir izslēgta iespēja, ka fermas darbinieki būtu varējuši noslēpt pākāpumus no PVD inspektoriem, jo fermas iekārtojums pat teorētiski nepieļauj tik liela skaita grūsnu sivēnmāšu turēšanu atbilstoši likuma prasībām. Neskatoties uz to, nedz ikgadējā inspekcijā augustā, nedz vairāku PVD darbinieku veiktajā ārkārtas pārbaudē nedēļu vēlāk dienests nevēlējās vai nespēja atklāt fermas nelikumīgo darbību. Tas liek uzdot jautājumu, cik vēl šādu fermu Latvijā netraucēti pārkāpj likumu PVD acu priekšā?
 
Diemžēl nevienam Latvijā nav tiesību neatkarīgi pārliecināties par PVD sniegtās informācijas patiesumu. Iespējams, dienests to ļaunprātīgi izmanto, piesedzot nelikumības un sniedzot maldinošu informāciju par pārbaužu rezultātiem.
 
Šis nav pirmais gadījums, kad PVD ilgstoši pieļauj likuma pārkāpumus industriālajās fermās. Biedrības pieredzē katra iepriekš nesaskaņota aktīvistu inspekcija dzīvnieku turēšanas vietās ir atklājusi kliedzošus, sistemātiskus likuma pārkāpumus, ko ikviens žurnālists varētu it viegli konstatēt, ja vien varētu par to neatkarīgi pārliecināties. Lūk, tikai daži no gadījumiem, kuros PVD pārbaužu rezultāti būtiski atšķiras no trauksmes cēlēju dokumentētās informācijas.
 
Zvēraudzētavā "Madona AB" PVD nepamanīja sprostu neatbilstību vairākos fermas korpusos, kuros turēja simtiem lapsu. Pēc dokumentālo materiālu publiskošanas 2013. gadā PVD veica ārpuskārtas pārbaudes Latvijas zvēraudzētavās, taču pārkāpumus nekonstatēja.
 
Zvēraudzētavā "ZS Stirnas" vairākās regulārās pārbaudēs netika konstatēti veseli fermas sektori ar neatbilstošiem lapsu sprostiem. Pārkāpums netika pamanīts pat pēc ziņošanas par iespējamiem pārkāpumiem konkrētajā zvēraudzētavā 2014. gadā. Tikai konfrontējot PVD medijos ar neapgāžamiem faktiem, dienests bija spiests atzīt savu kļūdu un nāca klajā ar paziņojumu, ka zvēraudzētājs esot melojis par fermas iekārtojumu. Uzliktais sods - 600 eiro.
 
"Balticovo" dējējvistu fermās regulārās pārbaudēs inspektori nekonstatēja sprostu neatbilstību, kas skar desmitiem tūkstošu dzīvnieku. Arī pēc ziņošanas par pārkāpumiem 2016. gadā, pārbaudē tie netika konstatēti. Tikai uzrādot neapgāžamus pierādījumus, PVD bija spiests atzīt, ka pārkāpums ir noticis, taču centās mazināt tā nozīmību. Uzliktais sods - brīdinājums.
 
Regulāri sastopoties ar šādu PVD darbu, rodas iespaids, ka uzraugošais dienests ne tikai nevēlas konstatēt dzīvnieku labturības pārkāpumus, bet arī cenšas diskreditēt trauksmes cēlēju iegūto informāciju, nereti nostājoties likumpārkāpēju pusē. Šāda PVD rīcība raida skaidru signālu, ka uz dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpšanu iestāde skatās caur pirkstiem, veicinot pārkāpējos visatļautības izjūtu. Kā redzams praksē, ja, pārkāpjot likumu, var nopelnīt vairāk, daudzi ražotāji to nevilcinās izmantot, kamēr sabiedrības intereses uz dzīvnieku aizsardzību tiek atstātas novārtā.

Papildu informācija:
SIA Baltic Pork - situācijas izklāsts