Kāpēc “Dzīvnieku brīvība” piketē pie uzņēmumiem?

2018. gada 13. Maijs
Aizvadītajā nedēļā “Restorānu nedēļas” ietvaros “Dzīvnieku brīvība” uzrunāja daudzus restorānus, aicinot tos izziņot sociāli atbildīgu dzīvnieku labturības politiku attiecībā uz vistu turēšanu sprostos, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no sprostos dētām olām līdz 2025. gadam. Tā kā aizvadītās nedēļas akcija ir radījusi daudzus jautājumus, vēlamies pastāstīt, kāpēc piketējam pie restorāniem un aicinām tieši uz publisku politikas paušanu.

Kāpēc un pie kādiem restorāniem mēs piketējam?

Akcijas sabiedrības informēšanai par dējējvistu labturību un uzņēmumu sociālo atbildību mēs izvēlējāmies rīkot pie augstākās cenu kategorijas restorāniem, kas pēc vairāk nekā pusgadu ilgušā dialoga tā arī publiski nepauda savu lēmumu atteikties no sprostos dētām olām.
 
Mūsuprāt, tieši augstākās klases restorāni ir tie, kas var rādīt pozitīvu piemēru visam restorānu sektoram, jo šie uzņēmumi pretendē uz augstāku kvalitātes un atbildības līmeni.
 
Piketu norises laiku Restorānu nedēļas ietvaros mēs izvēlējāmies, jo tas ir atbilstošs brīdis, lai jautājumu par dējējvistu labturību aktualizētu tieši restorānu sektorā, un neizceļot nevienu “īpaši slikto”, vienlaikus mudinātu daudzus restorānus beidzot pieņemt sociālās atbildības politiku. 

Kāpēc mēs aicinām apņemšanos paust publiski?

Lai panāktu labvēlīgāku dzīves apstākļu ieviešanu miljoniem sprostos ieslodzītajām Latvijas dējējvistām, jāiesaistās ir visai sabiedrībai. Viedoklis “es varbūt atbalstu dzīvnieku labturību, tomēr pats pagaidām savu pozīciju nepaudīšu...” diemžēl kavē kopējo virzību uz situāciju, kurā vistām vairs nav jācieš sprostos. Kad daļa uzņēmumu vēlas būt “izņēmumi”, kas nav caurspīdīgi – neatklāj savu pozīciju un neuzņemas atbildību par dzīvnieku labturību –, tad pamazām šie “izņēmumi” sāk veidot normu. Rezultāts nav tālu jāmeklē – Latvija būtiski atpaliek no visas pārējās Eiropas dzīvnieku aizsardzībā. Piemēram, 2015. gadā Eiropas Savienības valstīs vidēji jau vairs tikai 56% vistu bija sprostos, kamēr Latvijā joprojām 94% dējējvistu ir sprostos. Mēs strādājam, lai arī Latvijā veicinātu atteikšanos no nežēlīgajiem sprostiem, kuros dzīvnieki ir pakļauti neizmērojamām ciešanām, nespējot pat normāli apgriezties vai staigāt. Mēs apzināmies, ka sabiedrības informēšanas kampaņas, piketējot pie restorāniem, šiem uzņēmumiem var radīt īslaicīgas neērtības, taču mēs uzskatām, ka šīs neērtības ir nesalīdzināmas ar tām ciešanām, ko vistas piedzīvo, visu dzīvi pavadot ieslodzītas sprostu smirdoņā un saspiestībā.
 
Kamēr katra indivīda ietekme ir salīdzinoši neliela, uzņēmumu caurspīdīga nostāja par pakāpenisku atteikšanos no sprostu olām ir skaidrs signāls olu ražotājiem par nepieciešamību uzlabot ražošanas sistēmas. Kamēr uzņēmums nav publicējis skaidru bezsprostu politiku, tā rīcība jebkurā brīdī var mainīties – atsākot vai turpinot pilnībā vai daļēji (papildus bezsprostu olām) izmantot sprostos dētas olas.
 
Tikai publiskas apņemšanās ļauj argumentēti pamatot ražošanas sistēmu nomaiņas nepieciešamību olu ražotājiem un tādējādi mazināt šķērsli, ko nereti piesauc paši uzņēmumi – ētiskāku produktu piedāvājuma nepietiekamību.
 
Publisks paziņojums ir arī vienīgais veids, kā nodrošināt to, ka jebkurš, kam rūp pārtikas izcelsme, var pārliecināties, ka uzņēmums uztver dzīvnieku labturību nopietni. Mēs uzskatām, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, no kurienes nāk produkti uz viņu galdiem, un veikt informētu izvēli. Tāpēc aicinām uzņēmumus ņemt vērā sabiedrības interesi dzīvnieku aizsardzībā. Uzņēmums paziņojumu var veikt, nekādā veidā neasociējot sevi ar mūsu organizāciju.

Kādi ir rezultāti publiskām sociālās atbildības politikām?

Labās ziņas ir, ka, augot sabiedrības informētībai, olu iegūšana sprostos visā pasaulē strauji zaudē sabiedrības atbalstu. ASV un Rietumeiropā ar katru gadu sprostos iegūto olu īpatsvars strauji samazinās. Šīs izmaiņas galvenokārt ir balstītas tieši uzņēmumu sociālo atbildības politiku ieviešanā un publicēšanā, ko ņem vērā arī olu ražotāji.
 
Arī Latvijā vairāk nekā 13 000 cilvēku vietnē www.olucena.lv ir parakstījuši aicinājumu uzņēmumiem atteikties no sprostu olām un paust šo apņemšanos publiski. Tas parāda, ka sabiedrībai rūp dzīvnieku labklājība un tā vēlas redzēt skaidrus uzņēmumu soļus virzībā uz Latviju bez sprostiem. Jau šobrīd dzīvnieku labturības politiku ir publicējuši desmitiem uzņēmumi, tostarp daudzi restorāni un mazumtirdzniecības tīkli. Nupat arī Latvijas lielākie olu ražotāji AS "Balticovo" un "Alūksnes putni" paziņoja par lēmumu investēt līdzekļus bezsprostu ražošanas sistēmu attīstībā, paplašinot kūtīs un brīvos apstākļos dēto olu piedāvājumu.

Par mūsu komunikāciju

Mēs augstu vērtējam godprātīgu un atklātu komunikāciju, tāpēc allaž pieliekam visas pūles, lai sazinātos ar uzņēmumu un izrunātu visus būtiskos jautājumus pirms apsveram jebkādas publiskas akcijas.
 
Mums rūp cilvēku viedoklis. Mēs atvainojamies, ja mūsu līdzšinējā komunikācijā ir bijuši trūkumi, kas radījuši pārpratumus no uzņēmumu vai mūsu sekotāju puses. Mēs esam aktīvisti, kas dedzīgi iestājas par dzīvniekiem, nevis sabiedrisko attiecību eksperti un, atšķirībā no pelnošiem uzņēmumiem, arī nevaram atļauties tādus algot. Mēs apzināmies, ka mūsu komunikāciju nepieciešams pilnveidot un mēs pie tā strādāsim.
 
Visbeidzot vēlamies izteikt pateicību ikvienam indivīdam un uzņēmumam, kas atbalsta pastāvošās sistēmas reformas, atsakoties no cietsirdīgajiem sprostiem. Dzīvnieki nespēj paši sevi aizstāvēt vai pateikt paldies tiem, kas rīkojas, lai novērstu viņu ciešanas. Tāpēc sakām paldies arī dzīvnieku vārdā.