Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi!” rezultāti

2017. gada 11. Decembris

Šā gada novembrī “Dzīvnieku brīvība” organizēja kampaņu “Neapēd zemeslodi!”, kuras mērķis bija vairot informētību par ēšanas paradumu ietekmi uz vidi un palīdzēt ikvienam sevis radīto ietekmi samazināt, ierobežojot dzīvnieku produktu patēriņu. Kopumā izaicinājumam pieteicās 2515 cilvēku, kuri katru novembra dienu saņēma e-pastu ar padomiem, faktiem un receptēm un ieguva zināšanas par uztura ietekmi uz vidi. Izaicinājumu bija iespējams pieņemt kādā no trim līmeņiem:

  • 1. līmenis – trīs dienas nedēļā ēst veģetāri (pieteicās 921 cilvēks);
  • 2. līmenis – visu novembri ēst veģetāri (pieteicās 880 cilvēku);
  • 3. līmenis – visu novembri ēst vegāniski (pieteicās 714 cilvēki).

Piedāvājam īsu ieskatu tajā, kādi cilvēki pieņēma izaicinājumu un kā viņiem novembrī veicās. Šis raksts ir balstīts uz izaicinājuma atsauksmju anketu, kuru izaicinājuma beigās aizpildīja 351 dalībnieks.

Izaicinājuma dalībnieki

Lielākā daļa izaicinājuma dalībnieku bija jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 35 gadiem, un pārliecinoši lielākā daļa (92%) bija sievietes.

 

Veidlapu atbilžu diagrammu. Jautājuma nosaukums: Vecums. Atbilžu skaits: 351 atbilde.

Veidlapu atbilžu diagrammu. Jautājuma nosaukums: Dzimums. Atbilžu skaits: 349 atbildes.

Iemesli izaicinājuma pieņemšanai, ko dalībnieki minēja, bija ne tikai vides aizsardzība – tikpat bieži kā iemesls tika pieminēta dzīvnieku aizsardzība un savas veselības uzlabošana. Lielākā daļa atzīst, ka izaicinājums kopumā bija viegls, un norāda, ka visu mēnesi lielākoties ir izdevies ievērot izvēlēto uztura veidu.

Izaicinājuma dalībnieki norādīja, ka lielākos sarežģījumus izaicinājuma laikā radīja ne pašu motivācijas trūkums vai ēdiena pagatavošana mājās, bet gan ēšana ārpus mājas (54%) un savas izvēles skaidrošana apkārtējiem (32%).

Dalībnieku uztura paradumi un to izmaiņas pēc izaicinājuma

Tā kā izaicinājumu varēja pieņemt trīs līmeņos, dalībnieku uzturs gan pirms izaicinājuma, gan izaicinājuma mēnesī bija ļoti atšķirīgs. Izaicinājumu pieņēma tostarp cilvēki, kas ēda visu un nebija centušies ierobežot dzīvnieku produktu patēriņu, veģetārieši, kas gribēja izmēģināt vegānisku uzturu, kā arī cilvēki, kas jau mēģināja samazināt gaļas vai citu dzīvnieku produktu patēriņu, bet pietrūka atbalsta. Izaicinājums sniedza atbalstu visiem dalībniekiem, lai arī kāds bija viņu “izejas punkts” un izvēlētais līmenis. Skatot šo dažādo cilvēku kopējos rezultātus un atbildes, tomēr skaidrs ir viens – pēc izaicinājuma vien ļoti maza daļa (2%) turpinās “ēst visu” (salīdzinājumā ar 25%, kas “visa ēšanu” bez ierobežojumiem norādīja kā savu uztura veidu pirms izaicinājuma). Tie dalībnieki, kas pēc izaicinājuma nekļuva par veģetāriešiem vai vegāniem, ir apņēmušies arī turpmāk samazināt dzīvnieku produktu patēriņu, kas ir ļoti svarīga rīcība un pierāda šo cilvēku vēlmi ēst videi draudzīgāk. Protams, priecē tas, ka izaicinājuma rezultātā ir palielinājis vegānu un veģetāriešu skaits, kas lielākoties ir skaidrojams ar to, ka veģetārieši izaicinājuma gaitā saprata, ka ēst vegāniski ir diezgan viegli un tas palīdzēja viņiem spert soli tālāk un kļūt par vegāniem, savukārt cilvēki, kas pirms izaicinājuma apzināta samazināja gaļas patēriņu, izaicinājuma laikā kļuva par veģetāriešiem.

* Balti krāsainā daļa diagrammās apzīmē dažādas citas atbildes, kur ir konkretizēts, kādi tieši dzīvnieku produkti tika/tiks izslēgti no uztura.

Kas no saņemtās informācijas par vides problēmām dalībniekus pārsteidza visvairāk?

Tā kā izaicinājums ir vērsts uz vides problēmām, dalībnieki e-pastos īpaši daudz saņēma informāciju par lopkopības un uztura izvēļu ietekmi uz vidi un iespējām to samazināt. Liela daļa anketās norādīja, ka informācija bijusi pat šokējoša un viņiem iepriekš nezināma. Kas dalībniekus pārsteidza visvairāk un kas visvairāk paliks atmiņā? Ļoti daudzi norādīja uz pārzvejas radīto postu – zivju sugu izmiršanu un okeānu iztukšošanos, ja zveja turpināsies līdzšinējā apmērā. Ļoti bieži tika minēts arī lopkopības lielais resursu patēriņš, par ko dalībnieki iepriekš nebija aizdomājušies, tās radītais piesārņojums un šo problēmu milzīgais mērogs.

Dalībnieku lielākie ieguvumi

Lielākajai daļai būtiskākā bija praktiska informācija par gatavošanu un uztura plānošanu, tāpēc dažādās receptes un to izmēģināšana ir minētas kā lielākais ieguvums. Dalībnieki iemācījās gatavot jaunus ēdienus, atklāja garšas, izmēģināja sev jaunus produktus un saprata, ka augu valsts uzturs nav nemaz tik vienveidīgs un sarežģīts, kā iepriekš bija licies. Daļa uzsvēra, ka viņiem ļoti svarīga bija informācija par uzturvielām, kas ļāva gūt pārliecību, ka bez dzīvnieku produktiem ir iespējams iztiks un dzīvot veselīgi. Protams, daudzi norāda arī, ka izaicinājums palīdzēja saskatīt saikni starp uzturu un vides problēmām un sniedza daudz informācijas, kas ļauj ar pārliecību veikt videi draudzīgas izmaiņas savā uzturā.

Kopsavilkums

Izaicinājuma dalībnieki bija ļoti dažādi, un arī izaicinājuma mēnesis katram bija atšķirīgs, jo varēja izvēlēties no trim izaicinājuma līmeņiem. Izaicinājumu pārsvarā pieņēma cilvēki, kas par uztura ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un veselību jau iepriekš bija aizdomājušies un jau mēģinājuši ieviest kādas izmaiņas savā ēdienkartē. Izaicinājums un ik dienu saņemtā informācija bija labs stimuls un pamudinājums rīkoties un izmēģināt ko jaunu. Mūsdienu informācijas pārbagātībā var būt sarežģīti pašam rakties cauri rakstu kalniem un meklēt ticamus avotus, tāpēc izaicinājuma mēnesis lielai daļai ļāva papildināt savas zināšanas, graut aizspriedumus un gūt pārliecību par savas izvēles pareizumu. Pārliecinoši lielākā daļa arī pēc izaicinājuma turpina ēst videi draudzīgāk, - tas kopā rada pavisam reālas pārmaiņas un patēriņa paradumu maiņu, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un veselību.

Citāti no anketām

“Šis mēnesis man deva lielisku iespēju - apskatīt to, cik veģetārs un videi draudzīgs uzturs patiesi daudz spēj izmainīt vidi apkārt sev un sevī. Sākumā man šķita - būs taču grūti! Kā es izdzīvošu bez sava mīļā LAKTO? Var! Un vispār… sapratu vēl vairāk, cik ļoti cilvēki ir apsēsti ar ēdienu un cik daudz lieka cilvēks apēd. Esmu bezgala laimīga, ka man bija iespēja šeit piedalīties. Gribu turpināt iesākto! Paldies, ka sniedzāt tik daudziem šo iespēju!”

“Paldies par šo iespēju! Pievienojos savai meitai, kura jau vairākus gadus ir veģetāriete.”

“Mani bērni vēro, ko ēdu es un arī ēd arvien vairāk svaigus dārzeņus. Mūsu mājās čipsi ir arvien retāk - to vietā bērni grauž svaigus burkānus, papriku, gurķi, kāpostlapas.”

“Sākt izaicinājumu bija lieliska izvēle. Mēneša laikā sapratu, ka jūtos lieliski, ir vairāk enerğijas, bet galvenais, ka jūtos, ka vismaz mazliet ietekmēju vides piesārņojumu ar savām izvēlēm.”

“Šī mēneša laikā esmu atklājusi daudz jaunu ēdienu, sapratusi, ka tas nemaz nav tik grūti ēst veselīgi, jo iepriekš domāju, ka dzīvojot kopā ģimeni, kas visi uzturā lieto gaļu, tas nebūs iespējams, bet tā nav - ģimene man ļoti nāk pretī. Šis izaicinājums liek sevi disciplinēt un tas ir ļoti labi. Jau sen iepriekš vēlējos pamēģināt ēst veģetāri, taču pietrūka "grūdiena" - šis bija lielisks motivators, jo ar draudzeni sākām ēst veģetāri! Paldies!”

“Izcelšu tikai, ka grūtības bija minimālas, bet visu daudz vairāk sarežģīja mani individuālie centieni arī atteikties no cukura. Būtībā komiski, jo iepriekš, pirms izaicinājuma, vegānus uzskatīju par diezgan šauri domājošiem ļaudīm, pats ar lielu prieku patērēju daudz gaļas un ar to ļoti lepojos. Tagad tas ir ļoti mainījies.”

“Agrāk, kad nebiju vegāne, es smējos, ko tad tie cilvēki ēd, gan jau tikai zāli. Bet, ak mans dievs, jauna pasaule atvērās un ir tik daudz ko ēst! Tik daudz un gardi ēdieni. Latviešu problēma ir tā, ka svētkos vai ikdienā uz šķīvja ir liels gabals gaļas, kartupeļi ar mērci un viss. Labākajā gadījumā salāti....ar majonēzi. Izslēdzot gandrīz visu veselīgo un organismam vajadzīgo, brīnās, kādēļ nav veselības.”

“Un tas laikam man bija svarīgākais - saprast, ka mans uzturs var būt tik vegānisks, cik vien es to vēlos :) Un arī turpmāk tas būs tik vegānisks, cik vien es to vēlēšos. Varbūt ne gluži 100% vegānisks, bet noteikti daudz vegāniskāks nekā bija pirms izaicinājuma.”

“Esmu sapratusi, ka man nav fundamentālas nepieciešamības pēc dzīvnieku valsts produktiem un es bez tiem varu iztikt. Esmu apņēmusies mājās gatavot vegāniski un turpināt eksperimentēt ar jaunām receptēm un garšām. Manā gadījumā es saredzu vegānismu kā pareizo izvēli gan no vides, gan ētikas viedokļa, tomēr ir grūti mainīt paradumus, kuri izveidojušies visas dzīves laikā. Es ceru, ka ilgtermiņā es spēšu pilnībā pāriet uz vegānisku dzīvesveidu, bet pašlaik man šķiet, ka esmu spērusi nozīmīgu soli pareizajā virzienā.”

“Šis izaicinājums man palīdzēja saņemties sākt ēst vegāniski un saprast, ka tas nemaz nav tik grūti.”

“Bez morālām dilemmām un apziņas, ka nedzīvo saskaņā ar savām idejām, morāles normām IR daudz, daudz vieglāk labi justies savā ādā, būt priecīgākai ikdienā, tiekties pēc personīgajiem mērķiem, kad neapzināti neskausti sevi par disonancēm šķīvī un galvā. Skats uz nākotni paveras gaišāks. Paldies “Dzīvnieku brīvība”, kura jau ar izaicinājuma nosaukumu “Neapēd zemeslodi” pievērsa uzmanību ekoloģiskajam aspektam, ka dzīvnieku izcelsmes produktu samazināšana uzturā ir nepieciešama no ekoloģiskā aspekta, zemes ilgtspējības nodrošināšanai.”

“Esmu samazinājusi gaļas lietojumu uzturā no gandrīz katru dienu uz apm. 1x nedēļā un izmēģinājusi vegāniskus ēdienus un receptes. Noteikti turpmāk centīšos saglabāt šāda veida uzturu un mēģināšu, cik iespējams aizstāt arī piena un olu produktus ar augu aizstājējiem.”

“Manas izmaiņas ēdienkartē pēc izaicinājuma iekļauj daudz jaunu, iepriekš neatklātu produktu - bulguru, lēcas, pupiņas, humusu, kā arī sojas gabaliņus, ko izmantoju ēdienu gatavošanā savam dzīvesbiedram gaļēdājam. Esmu ievērojusi, ka mana pievēršanās veģetāram uzturam pamudināja arī apkārtējos- draugus, mammu, māsas- arvien biežāk izslēgt no ēdienkartes gaļas produktus.”

“Par šo izaicinājumu man izstāstīja meita. Pieteicos gari nedomājot. Vienmēr esmu domājusi par to, ka vajadzētu ierobežot dzīvnieku produktu lietošanu. Un man izdevās, arī meitai, viņa arī garšīgi gatavoja. Turpmāk arī gribu pie tā piedomāt. Mēģināšu dažādot ģimenes ēdienkarti ar augu valsts produktiem, izmantot jūsu atsūtītās receptes. Kaut ko noteikti pagatavošu arī darba kolēģiem.”

“Biju apņēmusies gaļu neēst 3 dienas nedēļā, bet citkārt izvērtās, ka to neēdu veselu nedēļu vispār bez piepūles.”

“Ēdu veģetāri un mani tuvinieki to jau arī zina. Vienu dienu brālim ļoti sagribējās burito. Bet man ne visai saistīja doma gatavot ēdienu, ko pati neēdīšu. Tā nu es nolēmu izmēģināt maltās gaļas vietā izmantot sojas granulas. Ķēros pie lietas. Jau iepriekš biju iegādājusies Santa Marias burrito garšvielas, kuras pievienoju apceptajiem dārzeņiem ar soju. Jāpiebilst, ka brālis ir pusaudžu gados un ēd tikai jau pārbaudītas vērtības un apzināti neēstu kaut ko, kur klāt ir sojas gabaliņi. Es nolēmu, ka viņam nemaz neteikšu, kas tajā burito ir iekšā. Tad nu puika ar gardu muti notiesāja veselus divus burito, laizīdams lūpas.”

“Šobrīd vispār nejūtu, ka man uzturs ir kaut kādā veidā ierobežots un man trūkst kaut kā. Jūsu izaicinājums apstiprināja, ka dzīve bez dzīvnieku produktiem ir lieliska. Paldies par to!”