Dzīvnieku izmantošana eksperimentos

Ievads

1. Iemesli, kāpēc jāaizliedz vivisekcija

2. Vai izmēģinājumi ar dzīvniekiem sniedz gaidītos rezultātus?

3. Dzīvnieku izmantošanas veidi izmēģinājumos

4. Kādas ir alternatīvas?

5. Kā tu vari palīdzēt


Ievads

Ar vārdu “vivisekcija” sākotnēji apzīmēja dzīvu dzīvnieku ķermeņu sadalīšanu zinātniskos izmēģinājumos. Mūsdienās šim terminam ir plašāka nozīme: ar to saprotam jebkādus izmēģinājumus, kas var izraisīt sāpes, stresu vai kaitējumu dzīvam dzīvniekam un kas parasti tiek veikti laboratorijās.

Daudzās valstīs, tostarp Latvijā, sāpju izraisīšana dzīvniekam bez pamatota iemesla ir pretlikumīga. Tomēr pastāv īpašs likums par dzīvnieku aizsardzību zinātniskās procedūrās — tas pieņemts 1986. gadā, un saskaņā ar to zinātniekiem ir atļauts veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, kas tiem var izraisīt sāpes. Šis likums pasargā zinātniekus no soda, kas citādā gadījumā viņiem tiktu piespriests par cietsirdību pret dzīvniekiem.

Saskaņā ar PVD datiem 2012. gadā Latvijā vien dažādos izmēģinājumos tika izmantoti 11 746 dzīvnieki: 5605 peles, 3515 žurkas, 36 truši, 50 suņi, 25 kaķi, 15 cūkas un 2500 vīngliemeži. Taču tie ir tikai oficiālie dati, kuros netiek iekļautas peles, vardes un citi dzīvnieki, ko izmanto, piemēram, studentu mācību pētījumos. Savukārt 2012. gadā Lielbritānijā notika vairāk kā 4,1 miljons izmēģinājumu ar dzīvniekiem, kuros izmantoti tikai nedaudz mazāks skaits dzīvnieku, jo daži tiek izmantoti vairākos izmēģinājumos. Daļai no viņiem tika ievadīta inde, daļa tika turēti badā vai slāpēs, citiem tika veikts elektriskais šoks vai invazīvas operācijas, vēl citi tika inficēti ar nāvējošām slimībām. Divās trešdaļās izmēģinājumu netika izmantoti anestēzijas līdzekļi, un izmēģinājumu beigās lielākais vairums dzīvnieku tika nogalināti, bieži — noindējot ar gāzi.

Šobrīd izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku skaits pieaug atšķirībā no 20. gadsimta 70. gadiem, kad to skaits ievērojami samazinājās.

Dzīvnieki, ko izmanto izmēģinājumos
 
Pērtiķi. Lielbritānijā katru gadu izmanto vairāk nekā 3000 pērtiķu galvenokārt jaunu medikamentu izmēģinājumos un smadzeņu darbības izpētē.

Suņi. Lielbritānijā katru gadu izmanto vairāk nekā 4000 suņu galvenokārt jaunu medikamentu pārbaudēs un sirds izpētē.

Truši. Joprojām tiek izmantoti tūkstošiem trušu, lai pārbaudītu, vai noteiktas ķimikālijas izraisa kairinājumu ādai vai acīm un vai tās izraisa drudzi, kaut arī šīm pārbaudēm pastāv alternatīvas.

Peles un žurkas. 78% izmēģinājumu tiek izmantoti šie dzīvnieki galvenokārt tāpēc,  ka tiem ir īsāks dzīves ilgums un tos ir iespējams viegli un ātri pavairot, tāpēc to uzturēšana laboratorijām ir lētāka un izdevīgāka.

Citi dzīvnieki. Arī tūksošiem citu dzīvnieku tiek izmantoti dažādos izmēģinājumos, tostarp veterinārajos pētījumos. Šie dzīvnieki ir govis, cūkas, aitas, zirgi, jūrascūciņas, putni, zivis un pat savvaļas dzīvnieki.


   


Iemesli, kāpēc jāaizliedz vivisekcija [uz sākumu]

1) Ētika un dzīvnieku ciešanas
Dzīvnieki piedzīvo kā ciešanas un sāpes, tā labsajūtu un laimi, tāpēc, gluži tāpat kā cilvēkiem, katram no viņiem ir savas individuālās vajadzības un intereses, kas mums būtu jāciena. Cilvēki, kas piekrīt šim uzskatam, saka, ka atbalsta dzīvnieku tiesības. Visticamāk, ne visi atbalsta dzīvnieku tiesību ideju, tomēr gandrīz katrs piekrīt, ka cietsirdība pret dzīvniekiem nav taisnīga. Nesenā aptaujā 76% Lielbritānijas iedzīvotāju apgalvoja, ka “valdībai būtu principā jāaizliedz tādi izmēģinājumi ar dzīviem dzīvniekiem, kas izraisa sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu”.

Dzīvnieku tiesību atbalstīšana nozīmē, ka mēs dzīvniekus, tāpat kā cilvēkus, uztveram kā individuālas būtnes. Pārsteidzošā kārtā daļa no cilvēkiem, kas atbalsta vivisekciju, apgalvo, ka dzīvnieki nejūt ciešanas. Tomēr pastāv ievērojams daudzums zinātnisku datu, nemaz nerunājot par veselo saprātu, kas pierāda pretējo.

Ar dzīvniekiem bieži veic tādus izmēģinājumus kā, piemēram, dzīvnieka saslēgšana važās bez iespējas izkustēties, liekot viņam norīt ķimikālijas, kas var izraisīt saslimšanu vai nāvi, dzīvnieka smadzeņu daļas izoperēšana, veicot piespiedu pārbaudes, un samaltu gliemeņu injicēšana peļu kuņģī, lai aprēķinātu, cik peļu nomirst no gliemeņu indes izraisītas paralīzes. Vai tev nešķiet, ka šādi izmēģinājumi varētu dzīvniekam izraisīt sāpes un stresu?

Organizācija BUAV (British Union for the Abolition of Vivisection — Lielbritānijas Vivisekcijas atcelšanas biedrība) slepeni veikusi pētījumus, kuros nofilmētas dažas laboratorijās veiktās procedūras. Tajos atklātas dzīvnieku piedzīvotās ciešanas.

Kembridžas universitātē tika novērots, kā vāverpērtiķiem (tie ir mazi primātu kārtas dzīvnieki) veic operācijas, kurās tiek izraisīti smadzeņu bojājumi. Pēc tam katru no viņiem ievietoja atsevišķā organiskā stikla kastē atkopties līdz pat 15 stundu garumā. Daļa vāverpērtiķu mira no ievainojumiem, bet citiem operācijas izraisīja tādas sekas kā epilepsija un paralīze — tie bija blakusefekti insultam, kas bija izmēģinājuma mērķis.

Kādā Lielbritānijas komerciālajā kontaktlaboratorijā peles tika nāvējoši noindētas botoksa (viela, ko mediķi parasti izmanto kosmētiskajā ķirurģijā) izmēģinājumos. Botokss tika vienlaicīgi injicēts simtiem peļu vēderos, un vēlāk tā iedarbībā viņas mira nosmokot.

2) Rezultātu neuzticamība
Tā kā dzīvnieki dabiskā veidā nevar saslimt ar tādām cilvēku slimībām kā sirds slimības, daudzas vēža formas, HIV, Parkinsona slimība, šizofrēnija un citām, viņiem šīs slimības izmēģinājumos tiek izraisītas mākslīgi. Šo procedūru laikā var tikt veiktas ļoti nežēlīgas darbības, tostarp smadzeņu bojājumu izraisīšana, ķirurģiska iejaukšanās un toksisku ķimikāliju vai citu dzīvnieku inficētu audu injekcijas. Un tas vēl nav viss — slimības, kas tādējādi tiek izraisītas dzīvniekiem, atšķiras no cilvēku slimībām. Piemēram, primātiem, ko izmanto HIV/AIDS pētījumos, injicē šīs slimības primātu versiju — SIV vai SHIV —, kas izraisa saslimšanu daudz ātrāk nekā HIV to izraisa cilvēkiem. Primātiem, ko izmanto Parkinsona slimības pētījumos, smadzenēs tiek injicētas toksīnu ķimikālijas, kas izraisa līdzīgus simptomus, taču tie ir atgriezeniski. Cilvēkiem, kas slimo ar Parkinosa slimību, diemžēl simptomi nemazinās.

3) Nepamatota izšķērdība
Izmēģinājumos ar dzīvniekiem tiek izniekots daudz naudas un daudz dzīvnieku dzīvību. Piemēram, vienam pētījumam, kura mērķis ir noskaidrot, vai noteikta ķimikālija var izraisīt vēzi, vajadzīgi 5 gadi, 860 dzīvnieku un aptuveni 1–2 miljoni mārciņu.

Ik gadu uz katriem 115 miljoniem pasaulē izmantoto dzīvnieku galvenā ASV medikamentu regulējošā institūcija apstiprina tikai aptuveni 20 jaunus medikamentus. Tas apliecina ne vien to, ka dzīvniekus ne vienmēr izmanto tikai vitāli nepieciešamos mediciniskos pētījumos, bet arī to, ka šie izmēģinājumi ar dzīvniekiem nav īpaši produktīvi.


    


Vai izmēģinājumi ar dzīvniekiem sniedz gaidītos rezultātus? [uz sākumu]

Bieži dzirdams apgalvojums, ka izmēģinājumi ar dzīvniekiem palīdz atklāt jaunus medikamentus, jo tajos tiek “pierādīts”, ka tie iedarbojas. Tas noved pie sarežģītā jautājuma: “vai tu drīzāk piekristu, ka tavu suni izmanto izmēģinājumā, kas vajadzīgs kāda svarīga medikamenta iegūšanai, vai arī ka tavs bērns mirst no kādas šausmīgas slimības?”. Šādi izmēģināšanas jautājums tiek pārlieku vienkāršots, lai neteiktu — pilnīgi sagrozīts, un šādam skatījumam arī trūkst zinātnisko pierādījumu.

Izmēģinājumus ar dzīvniekiem pētnieki veic, lai iegūtu lielāku pārliecību par medikamentu, ķimisko vielu vai ideju, dzīvniekos novērojot līdzīgu reakciju kā cilvēkos. Atkarībā no izmēģinātās vielas, pārbaudītais iedarbības veids var būt blakusefekti (drošības pārbaudes) un/vai medikamenta faktiskā paredzētā iedarbība (efektivitāte). Tādējādi izmēģinājumiem ar dzīvniekiem būtu jāpalīdz noteikt, vai izmēģinājumi ar cilvēkiem būs gana droši un veiksmīgi.

Rezultātu nesakritība
Salīdzinot medikamentu iedarbību izmēģinājumos ar dzīvniekiem ar to iedarbību uz cilvēkiem, var secināt, ka rezultāti ir vāji. Tālāk sniegti piemēri.

Vairāk nekā 85 HIV/AIDS vakcīnas ir bijušas iedarbīgas pērtiķiem, bet līdz šim nevienai no tām nav bijusi atbilstoša iedarbība izmēģinājumos ar cilvēkiem. Kādā pētījumā atklājās, ka 19 no 20 vielām, kas izmēģinājumos ar cilvēkiem tika atzītas par drošām, grauzējiem izraisīja vēzi. Vairāk nekā 1000 potenciālo insulta medikamentu tikuši izmēģināti, izmantojot dzīvnieku modeļus; tikai aptuveni 100 no tiem tikuši tālāk izmēģināti ar cilvēkiem, un neviens no tiem nav ticis apstiprināts. Zāļu industrijas veiktajā apskatā par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem tika secināts, ka izmēģinājumos ar žurkām un pelēm tiek atklāti tikai 43% no blakusefektiem, kas rodas cilvēkiem.

Varbūt tāpēc nemaz nav pārsteidzoši, ka pēc daudziem gadu desmitiem, kuros esam veikuši izmēģinājumus ar dzīvnieku modeļiem tādām slimībām un kaitēm kā insults, Alcheimera slimība, HIV, 1. tipa diabēts un izkaisītā skleroze, mums joprojām nav uzticamu un iedarbīgu zāļu pret šīm slimībām.

Bīstamie rezultāti
Mūsdienās zāles kļūst arvien komplicētākas un specifiskākas cilvēkiem. Tādējādi izmantot dzīvniekus, lai pārbaudītu, vai to lietošana ir droša, ir vēl bezjēdzīgāk un bīstamāk. 2006. gadā Nortvikas parka slimnīcā klīniskajā izmēģinājumā ar brīvprātīgajiem tika pārbaudīts jauns medikaments — monoklonālās antivielas (TGN1412). Iepriekšējie izmēģinājumi ar pērtiķiem, kuros tiem šis medikaments tika dots 500 reizes lielākā daudzumā nekā cilvēkiem, neparedzēja smagos blakusefektus. Visi seši brīvprātīgie pēc izmēģinājuma smagi saslima un gandrīz gāja bojā. Vienam no viņiem vēlāk nācās apmutēt kāju pirkstus. Pētnieki tikai pēc tam izmēģināja šo medikamentu ar vienkāršu “izmēģinājuma mēģenes” metodi un atklāja, ka tādējādi varēja paredzēt briesmīgos blakusefektus.


   


Dzīvnieku izmantošanas veidi izmēģinājumos [uz sākumu]

Pētījumi, kuros izmanto dzīvniekus

  • Medikamentu izstrāde: dzīvniekus izmanto jaunu medikamentu izstrādē, kas paredzēti cilvēkiem vai citu sugu dzīvniekiem.
  • Toksicitātes (drošības) pārbaudes: dzīvniekus izmanto jaunu produktu, piemēram, veļas pulveru un pārtikas piedevu pārbaudēs.
  • Fundamentālie medicīnas pētījumi: šos sauc arī par “zinātkārē balstītiem” pētījumiem, un tos veic, lai noskaidrotu, kā darbojas dzīvnieku ķermenis. Šajos pētījumos ietilpst arī tādi, kuros tiek ģenerēti cilvēku slimību modeļi, radot ģenētiski modificētus dzīvniekus.
  • Izglītība: dzīvnieki joprojām tiek izmantoti, apmācot jaunos izmēģinājumu veicējus un ķirurgus.


Globāla problēma
Izmēģinājumi ar dzīvniekiem ir globāla problēma. Balstoties oficiālos statistikas datos, tiek lēsts, ka pasaulē ik gadus izmēģinājumos izmanto vairāk nekā 115 miljonus dzīvnieku. Lielbritānijā ir viens no lielākajiem izmantoto dzīvnieku skaitiem pasaulē un lielākais Eiropā — tajā izmanto vairāk nekā 3,5 miljonus dzīvnieku gadā.

Pētījumu industrija izmanto arī primātus. Tā ir ne tikai dzīvnieku labklājības problēma, bet arī ir tieši saistīta ar vietējo savvaļas sugu iznīcināšanu. Katru gadu Āzijā tiek sagūstīti tūkstošiem primātu, lai tos audzētu vai transportētu uz Eiropas un ASV laboratorijām.

Lielbritānijā tikai 22% izmēģinājumu ar dzīvniekiem tiek veikti, lai noskaidrotu, vai jauni medikamenti iedarbojas, kā paredzēts, un vai tie ir droši cilvēkiem. Dzīvnieki tiek izmantoti arī daudzos citos izmēģinājumos, ko, visticamāk, vairums cilvēku neuzskatītu par vitāli nepieciešamiem.

Tabakas, alkohola un narkotiku pētījumi
Lielbritānijā dzīvnieki vairs netiek izmantoti atsevišķu cigarešu marku pārbaudēs, tomēr viņus izmanto pārbaudēs, lai noskaidrotu alkohola, tabakas un tādu narkotisko vielu kā kokaīns iedarbību, kaut arī mēs jau zinām, ko šīs vielas var nodarīt mūsu organismam.

Kosmētika
Dzīvnieku izmantošana kosmētikas izmēģinājumos tagad ir aizliegta Eiropā, tomēr joprojām ir atļauts ar dzīvniekiem izmēģināt dažādas ķimikālijas, kas beigās tiks izmantotas kosmētikas produktos. Šis aizliegums tiek apiets arī citos veidos, piemēram, botoksu ir atļauts izmēģināt ar dzīvniekiem, jo tas ir medikaments, tomēr to visvairāk izmanto kosmētiskajā ķirurģijā.

Mājsaimniecības preces
Pēdējos gados Lielbritānijā vien izmantoti simtiem dzīvnieku, lai pārbaudītu mājsaimniecības preču, piemēram, veļas pulveru un tīršanas līdzekļu, drošību. Valdība noraida šādu izmēģinājumu aizliegšanas iespēju, kaut arī to nozīmība ir apšaubāma.

Ķimikālijas un pesticīdi
Tūkstošiem industrijā izmantoto ķimikāliju tiek izmēģinātas ar dzīvniekiem, lai pierādītu, ka tās ir drošas.

Pārtika
Pārtikas piedevas, produkti veselības uzlabošanai, piemēram, zāļu tējas, un pat gliemenes tiek izmēģinātas ar dzīvniekiem, lai noskaidrotu, vai tās ir droši ēst.

Ģenētiski modificēti dzīvnieki
Ģenētiski modificēti (ĢM) dzīvnieki tiek izmantoti, lai mēģinātu labāk izprast ģenētiku un izstrādātu konkrētu slimību versijas, kas atbilst cilvēkiem. Gēnu inženierija spēj izraisīt ciešanas dzīvniekiem milzīgos apmēros. Var tikt “radīti” simtiem dzīvnieku, mēģinot iegūt vienu indivīdu ar noteiktu īpašību kopumu. Daļa no šiem dzīvniekiem piedzīvo neparedzēti smagu vai pat letālu ietekmi, tostarp audzēju rašanos, smadzeņu defektus, ekstremitāšu un galvaskausa deformāciju, neauglību, artrītu, diabētu un uzvedības problēmas.

Pat šķietami vitāli nepieciešamās medicīniskās pārbaudes ar dzīvniekiem nav tik lietderīgas, kā sākumā varētu šķist. Vairākos pētījumos ir atklāts, ka ievērojama daļa no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem patiesībā netiek tālāk izmantota. Pastāv arī daudzas liecības tam, ka vienlaikus ar konkrētu vielu izmēģinājumiem ar dzīvniekiem citviet tikuši veikti līdzīgi izmēģinājumi ar cilvēkiem, tādējādi ir pamats domāt, ka izmēģinājumiem ar dzīvniekiem nav tik būtiska loma, kā esam ieraduši domāt.


 


Kādas ir alternatīvas? [uz sākumu]

Pastāv ievērojams klāsts pētniecības metožu, kurās nav nepieciešama dzīvnieku izmantošana. Tās ir ne tikai humānākas zinātnes paraugs, bet arī var būt lētākas, ātrākas un efektīvākas. Dažas no metodēm raksturotas tālāk.

Šūnu kultūras
Gandrīz katru cilvēka ķermeņa šūnu veidu var audzēt kultūrā jeb laboratoriskos apstākļos radītā barojošā vidē. Šī metode ir palīdzējusi izprast dažādas vēža formas, sepsi, nieru slimības un HIV/AIDS. Testa mēģenēs audzētās šūnas pastāvīgi tiek izmantotas ķīmiskās drošības izmēģinājumos, vakcīnu ražošanā, medikamentu izstrādē un slimību diagnostikā.

Ķīmiskās metodes
Ar ķīmiķu izmantotajām analītiskajām metodēm produktos iespējams noteikt toksīnu klātbūtni, piemēram, ar šķidrumu hromatogrāfijas/masspektrometrijas metodi var aizstāt izmēģinājumus ar pelēm, kurām veic injekcijas, lai noteiktu toksīnu saturu gliemenēs.

Audu un orgānu kultūras
Lai pētītu slimības un testētu zāļu iedarbību un drošību pirms izmēģināšanas ar cilvēkiem, var izmantot cilvēku audus, ko viņi ziedojuši pēc operācijām vai atļāvuši izmantot pēc nāves.

Datormodeļi
Balstoties informācijā par ķimikāliju savstarpējo līdzību, ar datorprogrammām iespējams paredzēt, vai noteiktai ķimikālijai būs kaitīga iedarbība uz cilvēka organismu, un iespējams arī simulēt tādus organisma procesus kā sirdsdarbība.

Brīvprātīgie
Pētījumi ar cilvēkiem bieži ir labākais veids, kā aizstāt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Mūsdienās varam ielūkoties cilvēku smadzenēs, izmantojot noteiktas iekārtas, vai arī varam izmēģināt jaunus medikamentus mikroskopiskos daudzumos ar brīvprātīgajiem, nenodarot kaitējumu. Arī apjomīgāki pētījumi ar lielākām iedzīvotāju grupām mums palīdz noskaidrot, kas izraisa konkrētas slimības (epidemioloģija). Jau notiek process, kurā zinātnieki lēnām atsakās no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, taču viņiem šai procesā nepieciešams atbalsts.
 

Šķēršļi alternatīvo metožu attīstībai

Šobrīd trūkst finansējuma plašākiem pētījumiem par alternatīvajām metodēm. 2007. gadā, piemēram, Lielbritānijas valdība alternatīvo metožu izpētei piešķīra 2,6 miljonu mārciņu lielu finansējumu, taču tai pašā gadā vispārīgajiem biomedicīniskajiem pētījumiem tika 643 miljoni mārciņu.

Pieejamās alternatīvas bieži vien nemaz netiek izmantotas. Piemēram, 2009. gadā atklājās, ka kādā Lielbritānijas izmēģinājumu kontaktlaboratorijā tika izmantoti truši, lai pārbaudītu, vai zāles tiem izraisīs drudzi (pirogenitātes izmēģinājumi), kaut arī Eiropas un ASV regulējošās iestādes bija apstiprinājušas alternatīvu metodi šim izmēģinājumam. Truši ilgu laika posmu tika turēti pieslēgti novietnēm ar dibenā ievietotām temperatūras noteikšanas zondēm bez pieejas pārtikai un ūdenim.

“Balstoties savās zināšanās par zinātnieku sabiedrību, varu teikt, ka pie vainas daļēji ir vienaldzība un daļēji — bailes no attīstības. Dažiem zinātniekiem šķiet, ka metožu maiņa sagādā pārāk daudz rūpju, vai arī viņi atsakās no humānām metodēm, vēl pirms tās ir līdz galam izstrādātas."  Dr. Džila Lenglija, bijusī Dr. Hedvena humānās izpētes fonda zinātniskā direktore

Kāpēc pētnieki turpina izmantot dzīvniekus?
Pētnieki turpina izmantot dzīvniekus, jo tā ir tradicionāla, ierasta metode, kā pārbaudīt zāles. Ja viņi objektīvi novērtētu faktu, ka bieži dzīvnieku izmēģinājumi ir neuzticami, viņiem nāktos mainīt izmēģinājumu metodes, taču daudzi pētnieki neredz citus veidus, kā sasniegt vēlamos rezultātus. Daļa zinātnieku, kā šķiet, labprāt veic pētījumus, kas noved pie jauniem izaicinājumiem, jo tādējādi viņi sev nodrošina vairāk darba. Turklāt ir izplatīts mīts, ka pētnieki neveiktu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ja vien tie nebūtu ļoti nepieciešami, tādējādi pētnieki turpina ar tiem nodarboties, nesaskaroties ar ievērojamu pretestību.

“Mēs toksikoloģijas jomā nevaram strādāt tā, kā to darīja pirms 60 gadiem.” Prof. Tomass Hartungs, bijušais Eiropas alternatīvo metožu apstiprināšanas centra priekšsēdētājs.


   


Kā tu vari palīdzēt? [uz sākumu]

Apņemies iegādāties tikai tādu kosmētiku un sadzīves ķīmiju, kas nav izmēģināta ar dzīvniekiem. Pārbaudi, vai uz produktiem ir logo ar lēcošu trusi — tas nozīmē, ka produkta ražotājs ir apstiprinājis, ka neizmēģina produktus ar dzīvniekiem un neiegādājas sastāvdaļas, kas ir ar viņiem izmēģinātas. Pilnu ražotāju sarakstu meklē vietnē www.gocrueltyfree.org.

Pastāsti par šo tematu saviem draugiem. Daudzi cilvēki ir pārsteigti, kad uzzina faktus par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, un, līdzko ir kļuvuši zinošāki šai jomā, izmēģinājumus atbalsta mazāk vai pārtrauc tos atbalstīt.

 

Materiāls sagatavots, izmantojot BUAV materiālus. Dati par Latviju PVD.